Elio Altare Barolo DOCG “Cerretta Vigna Bricco” 2019

Elio Altare Barolo DOCG „Cerretta Vigna Bricco“ 2019 ir sauss sarkanvīns, darīts no Nebbiolo vīnogām, Itālijas reģionā Pjemontā — no vēsturiskā “Cerretta” vīna dārza, konkrēti no augstākās “Vigna Bricco” teruāra daļas Serralunga d’Alba. Vīns nāk no īpaši augstvērtīgām vīnogām, kuras audzē ar cieņu pret dabu un klasiskām metodēm. Pēc novākšanas vīns 24 mēnešus nogatavināts Francijas ozolkoka mucās un vēlāk atpūties pudelē — rezultātā iegūstot piesātinātu un elegantu raksturu.

Vectētiņš Džuzepe (Giuseppe Altare) Lamorrā ieradās 1948. gadā. Altares nāk no Doljāni mazpilsētas; ferma Lamorrā tika iegādāta tikai pagājušajā gadsimtā. Tolaik tai piederēja pieci hektāri vīnadārzu ar Nebbiolo, Barbera un Dolcetto šķirņu vīnogulājiem, kā arī dārzs ar persiku kokiem, lazdām un ābelēm. Tie bija laiki, kad augļudārzi nesa lielāku peļņu nekā vīnadārzi. Tas nebija viegls laiks ‒ pēckara ekonomiskā krīze turpinājās vēl daudzus gadus. Elio Altare ar dažiem draugiem nolēma doties tālāk par Pjemontas robežām, lai uzzinātu par vīndarīšanas mākslu kaut ko vairāk un smeltos no veiksmīgāko vīna reģionu pieredzes. Pirmais ceļojums uz Burgundiju 1976. gada janvārī bija īsta atklāsme, un, atgriezies mājās, Elio skaidri saprata, ka nepieciešamas nopietnas pārmaiņas. No tā viņam nebija bail: Elio ķērās pie motorzāģa kā pie bruņinieka zobena. Vispirms viņš nozāģēja augļu kokus, tad sacirta malkā lielās vīna pagraba koka mucas. Tā viņš atbrīvoja vietu savai pirmajai jaunajai, krietni mazākajai franču stila koka mucai ‒ barrique. Elio tēvs Džovanni viņu nesaprata. Dēla radikālās metodes bija pārāk atšķirīgas no viņa domāšanas veida. Džovanni, kurš nāca no vecākas paaudzes, kas bija pieredzējusi trūcīgākus laikus, nespēja pieņemt šos lēmumus; viņam šķita, ka tas ir noziegums pret veselo saprātu un itāļu vīndarīšanas tradīcijām. Domstarpības bija tik lielas, ka Džovanni un Elio pārstāja sarunāties. Džovanni nomira 1985. gadā, traģiskā kārtā izsvītrojis Elio no sava testamenta. Taču Elio turpināja strādāt un ar laiku varēja atpirkt no brāļiem un māsām ģimenes vīndarītavu un vīnadārzus. Toreiz Elio palika nelokāms, un tāds viņš ir vēl šobaltdien. Viņš spītīgi nolēma mainīt vīndarītavas attīstības virzienu un piešķirt ģimenes vīnam jaunu raksturu, dodot priekšroku elegancei, izsmalcinātībai un līdzsvarotai garšai. To Elio panāca, ievērojot stingru režīmu savos vīnadārzos un ieviešot jaunas vinifikācijas un nogatavināšanas tehnikas vīna pagrabā. Ferma vēl joprojām ir ģimenes īpašumā un pārvaldē. Elio vadībā tiek apstrādāti 10 hektāri vīnadārzu, vidēji gadā saražojot 70 000 pudeļu vīna. Kopš 2003. gada tēvam līdzās strādā Elio vecākā meita Silvija, bet jaunākā, Elena, pārcēlusies uz Vāciju, kur vada vīna importa firmu.

Vīna aromāts atklājas ar tumšo meža ogu buķeti — melno ķiršu, savvaļas aveņu un nogatavojušos plūmju notīm, piesātinātām ar tabakas, zemes un delikātu balsamisko minerālo noskaņu. Garšā tas ir koncentrēts, bet izsmalcināts — ar stingriem, samtainiem tanīniem un tumšo ogu, grafīta, mokas un garšvielu niansēm; lavandas un meža velves pieskaņa piešķir dziļumu. Pēcgarša ir gara un noturīga, ar elegantu koka apdari un izsmalcinātu zāļu-balsamisko noslēgumu.

Šis spēka un kompleksitātes piesātinātais Barolo ideāli sader ar sātīgiem ēdieniem, piemēram, lēni ceptiem sarkanās gaļas ēdieniem, medījumu, bagātīgiem liellopa vai jēra sautējumiem un nogatavinātiem sieriem. Tas arī lieliski papildina trifeļu, sēņu vai zemi līdzīgu mērču ēdienus, izceļot vīna dziļumu un struktūru.