Kā pareizi pasniegt vīnu
Gandrīz visur pasaulē valdošo ierobežojumu laikā daudziem vīns kļuvis par tādu kā dzīves baudīšanas saliņu, atrodoties mājās. Glāze vīna iztēlē ļauj mums pārcelties uz siltām zemēm, bet mūsu garšas receptori sajūsmināti atceras citu tautu ēdienu garšu. Laikā, kad bāri un restorāni slēgti, nav neviena, kas varētu ieteikt labu vīnu pie vakariņām, un rodas daudz jautājumu – bet kā tad pareizi pasniegt vīnu? Pienācis laiks noskaidrot, kā mājas apstākļos būt par vīnzini sev pašam.
Sāksim ar to, ka attiecībā uz vīnu vienmēr darbojas šāds svarīgs princips – vīns nemīl steigu. Necentieties to strauji atdzesēt vai pasniegt uzreiz, tiklīdz tas atnests mājās. Izdzert vienā rāvienā arī nevajadzētu, apbruņojieties ar pacietību un baudiet nesteidzoties.
Un tā – kad esat nopirkuši un atnesuši vīnu mājās vai jums tas piegādāts, ļaujiet vīnam mazliet nomierināties pudelē. Nolieciet to guļus vēsā, tumšā vietā, vēlams vīnu atstāt mierā vismaz pāris dienu. Īpaši, ja jūsu rokās nonācis izsmalcināts, vērtīgs un cēls pārstāvis.
Kā pareizi uzglabāt vīnu
Ja esat gatavi īpašam varoņdarbam un vīnu neaiztikt dažus mēnešus vai pat gadus, svarīgi atcerēties vīna glabāšanas noteikumus. Tātad – ir pieci galvenie punkti, vai nosacījumi, kas jāņem vērā; ja nevarat tos ievērot, jābūt gataviem, ka pēc pāris gadiem brīnišķīga, nobrieduša dzēriena vietā jums būs bēdīgi garšojošs šķidrums.
Pats galvenais – nemainīga uzglabāšanas temperatūra. Ir ieteikumi, ka jebkuru vīnu (balto, sarkano, rozā vai dzirkstošo) vajag glabāt 12-15 0C temperatūrā, tomēr pagrabā dažreiz tā ir augstāka vai zemāka, galvenais, lai nebūtu lielu temperatūras svārstību, jo tas slikti ietekmē dabisko korķi un arī pašu vīnu kopumā. Tieši tāpēc skaists vīna plauktiņš virtuvē ir visnepiemērotākā vieta vīna glabāšanai. Ja nav pagraba vai vīna skapja, parasts, produktiem paredzēts ledusskapis uz neilgu laiku var noderēt ne tikai dzirkstošajiem, baltajiem un rozā vīniem, bet arī sarkanvīnam nāks par labu brītiņu pabūt vēsumā.
Otrs svarīgs nosacījums – mitrums. Sausā vidē vīna korķis strauji izžūst, un vīns oksidējas, zaudējot visu svaigumu un buķeti. Optimāls mitrums – ne mazāk par 75-80%. Šis ir viens no grūtāk īstenojamiem nosacījumiem, un tieši tāpēc vīna pudeles liek horizontāli, lai no iekšpuses korķi samitrinātu vīns, tādējādi paildzinot korķa mūžu un – attiecīgi – arī vīna.
Tumsa – patīk ne tikai jauniešiem, bet arī vīnam. Tiešie saules stari vai mākslīgais apgaismojums saīsinās jūsu dzēriena mūžu. Tas ir iemesls, kāpēc vīndari parasti dod priekšroku tumšam stiklam, nevis caurspīdīgam, lai pudeles saturu aizsargātu līdz brīdim, kad tas nonāks pie gala patērētāja.
Svarīgi arī nodrošināt, lai nebūtu vibrācijas. Ilgstoša kratīšanās un pat tik tikko jūtama vibrācija var kaitēt vīna struktūrai un padarīt to “nervozu” un nesabalansētu. Cerams, ka nedzīvojat blakus dzelzceļam vai tramvaja sliedēm, jo citādi būs grūti īstenot šo nosacījumu.
Un pēdējais – apkārtējās smaržas un smakas. Tās nedrīkst būt vietā, kur glabājat vīnu. Tāpēc šim mērķim nederēs ne garāža, ne darbnīca vai noliktava ar sadzīves ķīmiju. Arī virtuves ledusskapis nav glābiņš, ja pudele tajā gulēs ilgāk nekā nedēļu. Jūs taču negribēsiet, lai vīns smaržo pēc sīpoliem, siera vai ķiplokiem?
Pasniedzam vīnu
Beidzot klāt brīdis, kad esat izlēmuši no sava pagrabiņa atnest pudeli dārga vīna un pasniegt to pie pusdienām vai vakariņām. Bet te rodas virkne jautājumu – vai vīnu vajag dekantēt, kādai temperatūrai jābūt pasniegšanas brīdī, kādas glāzes izvēlēties un kāds ēdiens piemērots. Bet visu pēc kārtas. Sāksim ar pasniegšanas temperatūru. Protams, tā atšķiras no glabāšanas temperatūras un katram vīna stilam būs citāda. Universālas temperatūras nav. Likums ir šāds – jo jaunāks un vieglāks vīns, jo tam jābūt vairāk atdzesētam. Un otrādi – jo sarežģītāks un blīvāks vīns, jo tam jābūt siltākam. Atcerieties, ka vīnu nevajag atdzesēt zemāk par 5-6 0C, bet istabas temperatūrā pasniegts vīns ir līdz 18-20 0C silts. Vienkārši senatnē telpas netika apsildītas, un 18 0C istabas temperatūra bija pilnībā pietiekama, piemēram, Burgundijas grāfam viņa pils apartamentos…
Lūk, neliela tabuliņa ar vīna pasniegšanas temperatūrām, kas var kalpot kā orientieris. Taču atcerieties, ka labāk, ja vīns ir pietiekami atdzesēts un vēlāk sasilst jūsu glāzē, jo pretējais process ir daudz laikietilpīgāks.
• Šampanietis un dzirkstošais 6-8 ⁰С
• Izturēts vintāžas šampanietis 8-10 ⁰С
• Rozā vīni 8-10 ⁰С
• Jauni un viegli baltvīni 8-10 ⁰С
• Izturēti un nobrieduši baltvīni 14-16 ⁰С
• Jauni un viegli sarkanvīni 11-13 ⁰С
• Samērīgi piesātināti sarkanvīni 14-16 ⁰С
• Intensīvi nobrieduši sarkanvīni 16-18 ⁰С
• Desertvīni 6 ⁰С
• Stiprinātie vīni 14-15 ⁰С
Cik ilgi vīnam vajag paelpot un vai vispār vajag?
Uz šo vienkāršo jautājumu grūti atbildēt bez papildu zināšanām, tāpēc nekautrējieties to uzdot vīna speciālistam vai pārdevējam, pērkot vīnu. Internets mums vienmēr gatavs palīdzēt, un varat ieiet ražotāja vietnē un palasīt viņa sniegtās rekomendācijas, lai gan, iespējams, bieži vien negūsiet precīzu atbildi. Un tas viss tādēļ, ka vīns ir dzīvs produkts un tā aromāti dažādās vīna brieduma stadijās arī izpaužas dažādi.
Ja visus vīnus nosacīti apvienotu dažās kategorijās, tad “paelpot” ieteicams vīniem ar koncentrētu aromātu, piesātinātu garšu un kas ir ilgi izturēti. Turklāt tie var būt gan sarkanvīni, gan baltvīni. Pārlejot vīnu dekanterā vai karafē, tas tiek aktīvi piesātināts ar skābekli, paātrinot šo procesu, taču dažreiz ir pietiekami vienu līdz divas stundas pirms pasniegšanas atvērt pudeli un ļaut mierīgi atvērties aromātiem.
Dekantēšanu praktizē arī tad, ja pudelē veidojušies nosēdumi. Restorānā to, kā likums, veic virs sveces un aiz estētiskiem apsvērumiem, lai jūsu glāzē nepeldētu cietās vīna daļiņas. Šis process prasa daudzu smalku nianšu pārzināšanu, bet mājas apstākļos vīnu var pārliet dekanterā, izmantojot īpašu sietiņu. Ja esat gatavi apgūt profesionālu dekantēšanu, noskatieties internetā dažas profesionāļu sniegtas mācību stundas.
Minēšu jums dažus vīna nosaukumus, kurus nepieciešams dekantēt vai aerēt praktiski vienmēr.
Trīs itāļu “B”: Barolo, Barbaresco, Brunello.
Ja jūsu īpašumā nonācis itāļu Taurasi no dienvidu vīnogu šķirnes Aglianico, lai arī tas nesākas ar “B”, to tomēr vajag dekantēt.
Supertoskānieši, gatavoti pēc Bordo vīndarīšanas metodēm, lieliski atveras pēc dekantēšanas.
Bordo sarkanvīni, bet tikai tajā gadījumā, ja uz etiķetes nav atrodams vārdu salikums Bordeaux AOC. Tie var būt vīni no Haut-Médoc, St. Estèphe, St. Julien, Margaux, Pauillac, Graves, Pessac-Léognac, St. Émilion, Pomerol.
Franču Hermitage un Cote-Rotie no Ronas ielejas.
Ar burgundiešiem jārīkojas ļoti akurāti, iesaku tiem ļaut paelpot lielā glāzē un pavērot, kā mainās to aromāts.
Spāņu vīniem gandrīz vienmēr aerācija nāk par labu, vai tas būtu Rioja, Ribera del Duero vai Priorat.
Tādas Jaunās Pasaules zemes kā Austrālija, Argentīna, Čīle un ASV ir bagātas ar pilnmiesīgiem, ozola mucās izturētiem vīniem, kam bieži vien nepieciešama dekantēšana, taču tie reti ir vīni no lielveikala plauktiem. Šādiem plaša patēriņa tirgiem vīndari prot saražot vīnus, kas gatavi lietošanai uzreiz – šeit un tagad.
Glāžu izvēle
Par temperatūru noskaidrojām, vīns ir atvēries un paelpojis un laiks sākt degustāciju, bet palicis viens nenoskaidrots jautājums – glāzes. Pirmkārt, lieliski, ja jums mājās ir glāzes tieši vīnam, nevis vienkārši biezstikla glāzes vai, nedod, Dievs, plastmasas trauki. Atcerieties, ka dzirkstošajam vīnam paredzētās pagarinātās (izstieptas) formas glāzes ļoti reti der pašam dzirkstošajam, nemaz nerunājot par citiem vīniem. Tādās glāzēs var vienīgi priecāties par vīna krāsu, nevis par tā aromātu un garšu.
Ja esat gatavi doties šajā lauciņā tālāk, varat iepriekš sagatavoties un iegādāties dažādas formas glāzes. Variantu ir bezgala daudz. Dažādiem vīna zīmoliem ir savas atšķirīgas filosofijas un attieksme, pasniedzot vīnu. Jo plānāka glāzes sieniņa, jo būs mazāk jūtama robeža starp jums un trauku, bet vienlaikus tādas glāzes ir ļoti nepraktiskas. Jums tās nāksies mazgāt un pulēt rokām, tik tikko pieskaroties.
Mans ieteikums – mājās nodrošināties ar divu trīs veidu glāzēm. Viena veida – šaurākas formas jaunajiem un vieglajiem vīniem, otra – platākas piesātinātiem un pilnmiesīgiem vīniem un, protams, šampanietim. Tikai nekādas “flautiņas” vai tamlīdzīgas! Ņemiet vērā, ka tā jau ir sirma pagātne, un šādās glāzēs īsta vīna baudīšana nesanāks. Piemērotas būs nelielas greznas glāzes tulpes formā vai vienmēr varat izlīdzēties ar vīna glāzēm, īpaši, ja nedzerat šampanieti kā ūdeni izslāpis ceļinieks tuksnesī un priecājieties ne tikai par burbulīšu deju glāzē, bet novērtējat arī tā garšu un buķeti.
Vīns un ēdiens – kā nekļūdīties
Vīnziņu iemīļota tēma – kādu vīnu pie kāda ēdiena pasniegt. Bet ko darīt vienkāršam cilvēkam, kas šajās gudrībās nav svaidīts? Var sākt, vienkārši nepieļaujot rupjas kļūdas, saskaņojot vīnu ar dažādiem produktiem. Tālāk jau ar pieredzes palīdzību un neskaitāmiem mēģinājumiem (un arī kļūdām) drīz sapratīsiet, ar kādiem ēdieniem jūsu iecienītais vīns garšo un dzerams vislabāk.
Atcerieties par vīna ienaidniekiem: tie ir kūpinājumi, etiķis, pārlieku dāsna citrona sulas izmantošana, šokolāde, vaniļa, kanēlis, kafija, cukurs, asi ēdieni. Šie produkti kardināli var mainīt pasniegtā vīna garšu, un jūs netiksiet gudrs – kā tas varēja notikt! Vienkārši izvēlieties citu dzērienu, ja tik ļoti kārojas, piemēram, kūpinātu zivtiņu.
Likums, ka “baltvīnu pie zivs, sarkanvīnu – pie gaļas” parasti darbojas nekļūdīgi, taču nebaidieties būt atvērti jauniem eksperimentiem un pamēģiniet pasniegt vieglu sarkanvīnu pie grilētas zivtiņas, bet izturētu baltvīnu – pie teļa gaļas ēdiena.
No saldumiem un augļiem labāk atteikties, ja dzerat sausos vīnus. Bet pie deserta ievērojiet noteikumu, ka vīnam jābūt saldākam par desertu, bet, kā jau visur, arī te mēdz būt izņēmumi.
Vēlu jums veiksmi, izzinot ko jaunu par vīnu, un nebaidieties eksperimentēt, jo pats galvenais ir gūt baudu no vīna, nevis to pasniegt pēc visiem noteikumiem. Taču, pieliekot mazliet pūļu, degustācija mājas apstākļos var kļūt par ļoti patīkamu izzinošu procesu.
Irina Rakeviča
