Teksts: Anda Kārkliņa
Foto: Kristaps Kārkliņš
Kopš 1985. gada francūžiem izdevies pievērst maratonam vairāk amatieru nekā jebkuram citam sporta pasākumam. Ja vien mīlat baudīt vīnu un skriešana sniedz labsajūtas dopingu, tad vīna maratons ir notikums, kas jāpiedzīvo vismaz reizi mūžā. Kur gan citur, ja ne Francijā kāds izdomātu kaut ko tik traku, kā savienot vīna baudīšanu ar sportu, turklāt darot to vienlaikus! Noskrienot distanci, roku uz sirds liekot un mazliet grīļojoties, varu apliecināt – tas ir iespējams! Reģistrēšanās grandiozajam pasākumam (marathondumedoc.com) sākas ik gadu martā, organizatori nemin precīzu dienu – jāpierakstās informatīvā e-pasta saņemšanai un jābūt gatavībā! Tiklīdz atnāk ziņa, ka reģistrācija ir atvērta, kavēties nedrīkst, jo maratona popularitāte ir apbrīnojama – ap 8000 dalībnieku piesakās pāris stundu laikā. Pēc tam jāgaida septembra sākums, paralēli regulāri izskrienot īsāku vai garāku distanci un šūdinot karnevāla tērpu. Tieši tā – maratonā vismaz 90% dalībnieku piedalās pašdarinātos tērpos, sekojot organizatoru norādītajām tēmām. Ja uz starta ieradīsities tradicionālajā sportatērpā, būsiet kā baltais trusītis, kas nokļuvis Sniegbaltīšu, Neptūnu, vīna mucu un citu atraktīvu dīvaiņu ielenkumā. Šis nav nopietnākais, bet viennozīmīgi jautrākais maratons gan!
Ir astoņi no rīta, un, atraduši vietu auto novietošanai, ietērpušies Burbuļpārim atbilstošos aksesuāros, pamazām virzāmies uz starta vietu Pauillac centrā. Apkārtējie krodziņi piepildīti līdz malām, visapkārt skan mūzika un jautri izsaucieni, sajūta, kā nokļūstot karnevāla epicentrā. Šķiet, nevienu nebaida fakts, ka priekšā 42 gari kilometri. Turklāt saule cepina jau tagad, vēl nenojaušam, ka dienas vidū termometra stabiņš pakāpsies līdz +35 grādiem. Kad līdz startam palikušas desmit minūtes, nav iespējams nesmaidīt, apkārt tiek dziedātas uzmundrinošas dziesmas, virs starta līnijas žonglē akrobāti, bet virs galvām debesīs aizšaujas reaktīvās lidmašīnas, mākoņos atstājot krāsainas dūmu astes. Trois, deux un… allez!
Pieturiet glāzes!
Jau pēc pārsimts metriem skrējējus sagaida petit dejauner – paplātes ar svaigiem kruasāniem un šokolādes maizītēm, kafija, ūdens. Protams, ar vislielāko nepacietību tiek gaidīts pirmais no 23 vīna degustāciju punktiem, turklāt jāpiedomā, lai vēderā paliktu vieta arī austerēm, kas gaida 38. kilometrā, steikam 39. kilometrā un saldējumam 40. kilometrā. Pilsētiņas ielās skatītāju ir tikpat daudz kā skrējēju, nemitīgi skan uzmundrinošie: “Allez! Allez!” Pie grandiozi skaistā Château Pichon Baron skrējējus sagaida ne tikai orķestris, bet arī vīns stikla glāzēs. Olalā, te jāuzkavējas. Tālāk ceļš ved caur vīnogulājiem, virs galvas lido helikopteri, kas iemūžina skrējēju straumi, kura nu jau sāk izretoties, atkal sapulcējoties pie degustāciju punktiem. Mūs apdzen… Banāns. Kuru atkal apsteidzam pie nākamā vīna baudīšanas pitstopa. Karstums sāk kļūt diezgan nopietns, bet atliek paskatīties uz vīrieti pilnā Ziemassvētku vecīša ekipējumā, lai sviedru straumēm vairs nepievērstu uzmanību. Kāda bauda acīm ir maratona maršruts – ceļi vijas te caur vīnogulājiem, te garām leģendārākajiem vīna namiem, ļaujot skatīt skaistos chateau pavisam tuvu!
Pusceļš pie Chateau Latour, skrējēji atvēsinās, kā vien var – kāds aplejas ar ūdeni, citi metas atsvaidzinošā peldē turpat dīķī pie pils. Turklāt nevienu neuztrauc laika atskaite, šis maratons nav par rezultātu, bet procesu. Kaut gan uzvarētāja laurus, protams, plūkt būtu kārdinoši – maratona uzvarētājs iegūst tik daudz litru Bordo vīna, cik viņš sver. Acīmredzot francūzim Guibault Thierry tas ļoti iet pie sirds, ne velti viņš maratonā triumfējis jau sešas reizes.
Ap 30. kilometru skrējēju solis sāk palēnināties, saule ir zenītā, nodegustēto vīnu skaits sāk jukt, turklāt maršruts ved augšup un lejup, varam tikai pateikties sagatavotībai – maratonu būtu grūti pieveikt bez iepriekšējiem treniņiem gan skriešanā, gan, protams, vīna glāžu cilāšanā. Viens otru uzmundrinām, ka priekšā vēl tikai 12 km un tas jau tāds nieks vien ir. Ik pa laikam lejam uz galvas ūdeni, bet medpunktos padzeramies enerģijas maisījumu un izmantojam iespēju ļauties pāris minūšu masāžai, lai mazinātu krampjus kājās. Pēdējie kilometri ir visgrūtākie, vīna lauku šarms paliek aiz muguras, un maršruts ved pa šoseju gar Žirondas upi, sajūtas visnotaļ kā uz pannas. Uzmundrina orķestru spēlētās jestrās melodijas, skatītāju izsaucieni, tas liek saņemties! Klāt 38. kilometrs ar austerēm, kas kārdinoši gozējas uz ledus. Maratons un ēšana nav savienojami? Francūži tā nedomā un, ieslidinot austeri mutē, uzdzerot bordo, aizskrien tālāk. Sekojam viņu piemēram!
Beidzot tuvojas finišs, mums uz papēžiem min romiešu iekarotāji pilnā ekipējumā, tomēr pamanāmies šķērsot finiša līniju pirms viņiem! Neticami! Vairāk nekā piecas stundas, bet mēs esam to izdarījuši – vīna maratons ir pieveikts! Personāls sagaida ar mugursomām, kurās bez maratona piemiņas lietām neiztrūkstoši ir arī vīna pudeles. Plānā paredzēta atpūta un emociju salikšana pa plauktiņiem. Skaidrs ir viens – šis viennozīmīgi ir neaizmirstamākais maratons mūžā!
Karaliska atpūta Medokā
Piedaloties maratonā vai vienkārši dodoties baudīt Medokas reģionu, vērts uzkavēties kādā no šīm burvīgajām un autentiskajām viesnīcām.
Naktsmītne kā galamērķis – 18. gs. celtā vīnogulāju ieskautā Château Ormes du Pez atrodas Saint-Estèphe ciemata tuvumā. Tikai trīs numuriņi, izcili personiska sajūta, baudot vīna un mākslas draudzību gadsimtu garumā. Plašais dārzs tā vien aicina izjust nesteidzīgus mirkļus vīģu koku pavēnī.
Margo apkārtnē esošā Château du Tertre lepojas ar vēsturi, kas iesniedzas daudzos gadsimtos. Majestātiskā pils, ko ieskauj vīna lauki 52 hektāru platībā, šķietami tiecas nebeidzamā horizontā – te uzkavējoties pazūd laika ritējums. Izcils privātums, hipnotizējošs miers un vīna reģiona esence vienuviet.
