Domaine de la Janasse Chateauneuf-du-Pape “Tradition Blanc” 2024

Vīndarītavu Domaine de la Janasse 1973. gadā nodibināja Emē Sabons (Aimé Sabon). Tagad stafeti pārņēmuši viņa bērni, Kristofs un Izabella Saboni (Christophe, Isabelle Sabon). Strādājot tandēmā, brālis un māsa turpina paveikt lielas lietas; viņu aprūpē ir 80 hektāru plaši vīnadārzi, kas izkaisīti vairāku apelāciju teritorijās: Châteauneuf-du-Pâpe, apelācijas apgabala ziemeļaustrumos, precīzāk ‒ Kurtezonas komūnā, Côtes du Rhône un Côtes-du-Rhône-Villages, tāpat arī aizsargātās ģeogrāfiskās norādes Principauté-d'Orange apgabalā. Vīndarītava ražo arī vin de table klases vīnu. Grenache gatavošanai tiek izmantotas betona tvertnes, bet vīnam no Syrah un Mourvèdre šķirņu vīnogām ‒ ozolkoka mucas. Citiem vārdiem, viss norit samērā tradicionāli. Iespaidīga ir pašu izejmateriālu kvalitāte, un kaut vai šī iemesla dēļ, pat nerunājot par Sabonu neapstrīdamo meistarību un skaidri nospraustajiem vīndarītavas mērķiem, izplatītāji un mazumtirgotāji labprāt iekļauj šos lieliskos vīnus savos sarakstos.

Clairette is a light-colored white grape variety. Varietal Clairette wines are light and fresh, with low acidity and notes of green apple, citrus and apricot.

Châteauneuf-du-Pape tiek uzskatīta par Dienvidronas zvaigzni. Apzīmējums atrodas kalnā dienvidu reģiona centrā. Šeit augsne ir klāta ar lieliem oļiem, kas dienā uzsilst un naktīs pamazām atdod siltumu vīnogulājiem. Kopā vīna ražošanai ir atļautas 15 vīnogu šķirnes - galvenā vīnoga ir Granache, kam seko Mourvedre un Syrah. Vīniem raksturīgs piesātinājums – tajos ir bagātīga grauzdiņu, meža un vaļīgu ogu nošu buķete. Jaunie vīni ir purpursarkani, bet ar laiku tie kļūst ķieģeļu sarkani. Atšķirīgākā zīme Châteauneuf-du-Pape vīniem ir pāvesta emblēma, kas iespiesta biezajās stikla pudelēs.

Côtes du Rhône vīna dārzi atrodas Ronas upes krastos. Augsne un ģeogrāfiskie apstākļi reģiona ziemeļu un dienvidu daļā ir ļoti neviendabīgi, tāpēc ieleja ir sadalīta divās daļās – Ziemeļrona un Dienvidrona. Vīnogulājus Ronas ziemeļdaļā galvenokārt audzē tā sauktajās “terasēs” - stāvās granīta un šīfera nogāzēs. Vīndari bieži nav ļoti iecienījuši skarbo mistrāla vēju, jo tā ir zemā temperatūra. Neparastā klimata dēļ vīnogulāji ražo nelielu ražu, bet tajā pašā laikā nodrošina intensīvu aromātu, kas Ziemeļronas vīniem ir devis pasaules slavu. Syrah ir galvenokārt sarkanajiem vīniem izmantotā vīnoga – tā ražo dziļus vīnus ar piparu nokrāsām, kas piemēroti ilgstošai novecošanai. Viognier ir balto vīnu karaliene, bet arī Marsanne un Rousanne vienmēr atrodas blakus. Daži nosaukumi ļauj sarkanajiem vīniem pievienot baltas vīnogas, lai izlīdzinātu Syrah raupjumu un bagātinātu vīnus ar ziedu aromātiem. Ronas dienvidu ainavas ļoti atšķiras no ziemeļu daļas – vīna dārzi atrodas gar upi zemos kalnos un līdzenumos, un laika apstākļi ir daudz draudzīgāki. Vīnogas nogatavojas karstajā vasaras saulē un iegūst augstu cukura līmeni, kā rezultātā iegūst bagātīgus un pilnus vīnus. Galvenā izmantotā vīnoga ir Grenache, taču reģionā ir atļautas 12 citas šķirnes – interesanti, ka daži vīni pat apvieno visas.