Elio Altare Barolo DOCG 2021

Elio Altare Barolo DOCG 2021 ir sauss sarkanvīns, darīts no Nebbiolo vīnogām leģendārajā Barolo reģionā, Pjemontē, Itālijā. Šo vīnu gatavo vīndarītava Elio Altare, izmantojot vīnogas no vīna dārziem Barolo, Castiglione Falletto, Serralunga d’Alba un La Morra. Pēc ražas iegūšanas vīns nogatavots 24 mēnešus franču ozolkoka mucās, kas piešķir struktūru un dziļumu, vienlaikus saglabājot Nebbiolo tipisko raksturu un teruāra dvēseli.

Vectētiņš Džuzepe (Giuseppe Altare) Lamorrā ieradās 1948. gadā. Altares nāk no Doljāni mazpilsētas; ferma Lamorrā tika iegādāta tikai pagājušajā gadsimtā. Tolaik tai piederēja pieci hektāri vīnadārzu ar Nebbiolo, Barbera un Dolcetto šķirņu vīnogulājiem, kā arī dārzs ar persiku kokiem, lazdām un ābelēm. Tie bija laiki, kad augļudārzi nesa lielāku peļņu nekā vīnadārzi. Tas nebija viegls laiks ‒ pēckara ekonomiskā krīze turpinājās vēl daudzus gadus. Elio Altare ar dažiem draugiem nolēma doties tālāk par Pjemontas robežām, lai uzzinātu par vīndarīšanas mākslu kaut ko vairāk un smeltos no veiksmīgāko vīna reģionu pieredzes. Pirmais ceļojums uz Burgundiju 1976. gada janvārī bija īsta atklāsme, un, atgriezies mājās, Elio skaidri saprata, ka nepieciešamas nopietnas pārmaiņas. No tā viņam nebija bail: Elio ķērās pie motorzāģa kā pie bruņinieka zobena. Vispirms viņš nozāģēja augļu kokus, tad sacirta malkā lielās vīna pagraba koka mucas. Tā viņš atbrīvoja vietu savai pirmajai jaunajai, krietni mazākajai franču stila koka mucai ‒ barrique. Elio tēvs Džovanni viņu nesaprata. Dēla radikālās metodes bija pārāk atšķirīgas no viņa domāšanas veida. Džovanni, kurš nāca no vecākas paaudzes, kas bija pieredzējusi trūcīgākus laikus, nespēja pieņemt šos lēmumus; viņam šķita, ka tas ir noziegums pret veselo saprātu un itāļu vīndarīšanas tradīcijām. Domstarpības bija tik lielas, ka Džovanni un Elio pārstāja sarunāties. Džovanni nomira 1985. gadā, traģiskā kārtā izsvītrojis Elio no sava testamenta. Taču Elio turpināja strādāt un ar laiku varēja atpirkt no brāļiem un māsām ģimenes vīndarītavu un vīnadārzus. Toreiz Elio palika nelokāms, un tāds viņš ir vēl šobaltdien. Viņš spītīgi nolēma mainīt vīndarītavas attīstības virzienu un piešķirt ģimenes vīnam jaunu raksturu, dodot priekšroku elegancei, izsmalcinātībai un līdzsvarotai garšai. To Elio panāca, ievērojot stingru režīmu savos vīnadārzos un ieviešot jaunas vinifikācijas un nogatavināšanas tehnikas vīna pagrabā. Ferma vēl joprojām ir ģimenes īpašumā un pārvaldē. Elio vadībā tiek apstrādāti 10 hektāri vīnadārzu, vidēji gadā saražojot 70 000 pudeļu vīna. Kopš 2003. gada tēvam līdzās strādā Elio vecākā meita Silvija, bet jaunākā, Elena, pārcēlusies uz Vāciju, kur vada vīna importa firmu.

Aromātā dominē sarkano ogu — mežrožu, brūkleņu un aveņu — notis, papildinātas ar maigām garšvielu, cedra un tumšās šokolādes niansēm. Garšā vīns ir silts un elegants, ar zīdainu tekstūru un labi integrētiem, maigiem tanīniem, piedāvājot ķiršu, tumšo plūmju, lakricas  un vieglu ādas un jauna koka pieskaņu. Pēcgarša ir noturīga un eleganta — ar labi sabalansētu augļu, garšvielu un tanīnu kombināciju.

is vīns lieliski sader ar bagātīgiem sarkanās gaļas ēdieniem, piemēram, grilētu steiku, sautētu liellopu vai medījuma gaļu — kā arī ar vecinātiem sieriem. Tāpat tas izceļas kopā ar tradicionālām itāļu pastām ar ragū vai sēņu mērci, kur tā skābuma un sarežģītā garšu shēma spēcīgi papildina sātīgas maltītes.