Elio Altare Barolo DOCG “Cerretta Vigna Bricco” 2018

Elio Altare Barolo DOCG Cerretta Vigna Bricco 2018 ir sauss sarkanvīns, kas gatavots no Nebbiolo vīnogām, audzētām prestižajā Barolo reģionā, Pjemontā, Itālijā. Šis izsmalcinātais un spēcīgais vīns atspoguļo unikālo Cerretta vīna dārza teruāru, piedāvājot rafinētu Nebbiolo izteiksmi ar izcilu dziļumu un sarežģītību. Nobriedināts franču ozolkoka mucās, tas demonstrē perfektu līdzsvaru starp struktūru, mineralitāti un eleganci.

Vectētiņš Džuzepe (Giuseppe Altare) Lamorrā ieradās 1948. gadā. Altares nāk no Doljāni mazpilsētas; ferma Lamorrā tika iegādāta tikai pagājušajā gadsimtā. Tolaik tai piederēja pieci hektāri vīnadārzu ar Nebbiolo, Barbera un Dolcetto šķirņu vīnogulājiem, kā arī dārzs ar persiku kokiem, lazdām un ābelēm. Tie bija laiki, kad augļudārzi nesa lielāku peļņu nekā vīnadārzi. Tas nebija viegls laiks ‒ pēckara ekonomiskā krīze turpinājās vēl daudzus gadus. Elio Altare ar dažiem draugiem nolēma doties tālāk par Pjemontas robežām, lai uzzinātu par vīndarīšanas mākslu kaut ko vairāk un smeltos no veiksmīgāko vīna reģionu pieredzes. Pirmais ceļojums uz Burgundiju 1976. gada janvārī bija īsta atklāsme, un, atgriezies mājās, Elio skaidri saprata, ka nepieciešamas nopietnas pārmaiņas. No tā viņam nebija bail: Elio ķērās pie motorzāģa kā pie bruņinieka zobena. Vispirms viņš nozāģēja augļu kokus, tad sacirta malkā lielās vīna pagraba koka mucas. Tā viņš atbrīvoja vietu savai pirmajai jaunajai, krietni mazākajai franču stila koka mucai ‒ barrique. Elio tēvs Džovanni viņu nesaprata. Dēla radikālās metodes bija pārāk atšķirīgas no viņa domāšanas veida. Džovanni, kurš nāca no vecākas paaudzes, kas bija pieredzējusi trūcīgākus laikus, nespēja pieņemt šos lēmumus; viņam šķita, ka tas ir noziegums pret veselo saprātu un itāļu vīndarīšanas tradīcijām. Domstarpības bija tik lielas, ka Džovanni un Elio pārstāja sarunāties. Džovanni nomira 1985. gadā, traģiskā kārtā izsvītrojis Elio no sava testamenta. Taču Elio turpināja strādāt un ar laiku varēja atpirkt no brāļiem un māsām ģimenes vīndarītavu un vīnadārzus. Toreiz Elio palika nelokāms, un tāds viņš ir vēl šobaltdien. Viņš spītīgi nolēma mainīt vīndarītavas attīstības virzienu un piešķirt ģimenes vīnam jaunu raksturu, dodot priekšroku elegancei, izsmalcinātībai un līdzsvarotai garšai. To Elio panāca, ievērojot stingru režīmu savos vīnadārzos un ieviešot jaunas vinifikācijas un nogatavināšanas tehnikas vīna pagrabā. Ferma vēl joprojām ir ģimenes īpašumā un pārvaldē. Elio vadībā tiek apstrādāti 10 hektāri vīnadārzu, vidēji gadā saražojot 70 000 pudeļu vīna. Kopš 2003. gada tēvam līdzās strādā Elio vecākā meita Silvija, bet jaunākā, Elena, pārcēlusies uz Vāciju, kur vada vīna importa firmu.

Aromātā atklājas intensīvas nogatavojušos sarkano ķiršu, kaltētu rožu un darvas notis, ko papildina smalki tabakas un garšvielu akcenti. Garšā vīns ir pilnmiesīgs un strukturēts, ar stingriem, bet samtainiem tanīniem un dzīvīgu skābumu, kas piešķir svaigumu. Ilgais, noturīgais pēcgaršas noslēgums atstāj tumšo augļu, zemes toņu un lakricas nianses.

Šis vīns lieliski sader ar bagātīgiem ēdieniem, piemēram, sautētu liellopu gaļu, trifeļu risoto vai nogatavinātiem sieriem. Tā tanīnu struktūra un sarežģītība padara to par lielisku izvēli lēni gatavotai gaļai un sātīgai itāļu virtuvei.