Kategorijas
Tags
Populārais:
Raksti par vīnu

Dzirkstošā Burgundija – Crémant de Bourgogne

pirmdiena, 2018. gada 09. aprīlis
Dzirkstošā Burgundija – Crémant de Bourgogne

Piedāvājam Jūsu uzmanībai vēl vienu rakstu no jaunā žurnāla Noble Wine numura par Burgundiju, kas pie lasītājiem nonāks aprīļa sākumā… Līdzīgus īsus kopsavilkumus publicēsim nākamās divas nedēļas, lai sniegtu Jums iespēju vairāk uzzināt par jauno žurnāla numuru.

Neraugoties uz kaimiņos esošo pasaulē slavenāko dzirkstošo vīnu reģionu jeb, precīzāk, Šampaņu, Burgundijas dzirkstošie vīni vienmēr tikuši augstu vērtēti burbulīšu cienītāju aprindās. Kvalitātes un garšas ziņā tie ir nevainojami, bieži vien pat vienā līmenī ar šampanieti, taču cenā daudzkārt demokrātiskāki. Crémant de Bourgogne – tieši tā sauc labākos Burgundijas dzirkstošos vīnus.

Vīndarīšanas vēsturē dzirkstošā Burgundija ierakstīta kopš 1822. gada, kad no Šampaņas uz Burgundiju pārcēlās gados jaunais vīndaris Fransuā Bazilē Ūbers un sāka strādāt pie cukurbiešu pārstrādes rūpnīcas un vienlaikus arī Mercurey un Rully vīnadārzu īpašnieka. Tajā pašā gadā Džozefs Žils Lusers no Nuits-Saint-Georges sāka gatavot sarkanos dzirkstošos vīnus Cote-d'Or (Chambertin, Richebourg, Romanee). 

1830. gadā dzejnieks Alfrēds de Misē Burgundijas «putojošo» vīnu («Bourgogne mousseux») pirmoreiz pieminējis savā darbā «Rafaela slepenās domas». Vēl viens interesants fakts no dzirkstošo vēstures – 1860. gada augustā Napoleons III un imperatrise Jevgēnija dažas naktis pārlaiduši Dižonā, kur vakariņās viens no pasniegtajiem vīniem bijis 1846. gada Romanée Mousseux no slavenās rūpniecības zonas Vosne-Romanée.

Jau 19. gadsimta sākumā šī ziemeļu reģiona teritorijā, vietā, kas nes nosaukumu Nuits-Saint-Georges, notika pirmie mēģinājumi radīt dzirkstošos vīnus, un tie pieder vietējam negociantam Džozefam Žilam Luseram, kurš bija apguvis tradicionālo šampanieša ražošanas metodi. Pirmos vietējos «šampaniešus» sāka ražot Chablis, Nuits-Saint-Georges, Rully un Tonnerre, jo izsmalcinātie vietējie vīni bija ideāli piemēroti tieši dzirkstošo vīnu ražošanas jaunajai tehnoloģijai. Sākotnēji pēc «champenoise» metodes ražotos dzirkstošos vīnus visus vienoja kopējs nosaukums – Bourgogne Mousseux AOC. Taču vēlāk ražotāji izrādīja vēlmi īpaši izcelt pēc šampanieša metodes gatavotos vīnus, kas noveda pie tā, ka 1975. gada 17. oktobrī tika izveidota jauna apelācija Crémant de Bourgogne AOC. Vienlaikus tika precīzi noteikti kvalitātes kritēriji un nosacījumi dzirkstošo vīnu ražošanai pēc tradicionālās metodes, kuru izmanto Šampaņā.

Gandrīz šampanietis

Burgundijā vīnogas šai vīnu kategorijai var tikt audzētas praktiski jebkurā reģiona daļā. «Visa Burgundija tajā ir iesaistīta,» paskaidro Pjērs du Kuidiks (Pierre du Couëdic), kurš teju 15 gadus pilda UPECB (Crémant de Bourgogne ražotāju apvienība) galvenā vadītāja amata pienākumus. «Burgundijā nav neviena ciema, kur neražotu Crémant.» Tāpēc ražu savāc no dažādiem apgabaliem, ar atšķirīgu augsnes sastāvu, kas vistiešāk ietekmē topošā dzirkstošā vīna stilu un raksturu. Piemēram, Burgundijas ziemeļu daļā ar krīta augsnēm vīnogas piešķir vīnam daudz minerālāku raksturu, bet dienvidos, kur pārsvarā ir akmeņainas un granīta augsnes, dzirkstošie vīni ir daudz augļaināki un piesātinātāki.

Precīzāk, tāpat kā šampanietim, arī Crémant de Bourgogne var izdalīt vairākus stilus pēc izmantotajām vīnogu šķirnēm un gatavošanas tehnoloģijām. Lūk, daži termini, kas ļaus noskaidrot, kāda stila Crémant gaidāms jūsu pudelē.

Rosé – rozā dzirkstošais, kura gatavošanā izmantotas sarkanās vīnogas, lai iegūtu piesātinātu vīnu ar rozīgu nokrāsu. Kā likums, šie ir ļoti viegli un svaigi vīni atšķirībā no šampanieša, kura rozā versiju gatavo tikai izņēmuma gadījumos.

Blanc de Blancs – kā jau liecina nosaukums (no fr. val. – baltais no baltā), šādam dzirkstošajam atļauts izmantot tikai balto vīnogu šķirnes, pārsvarā tās ir Chardonnay.

Blanc de Noirs – šai gadījumā viss ir otrādi, un šis gaišais dzirkstošais vīns tiek gatavots tikai no sarkano vīnogu šķirnēm (no fr. val. – baltais no melnā); visbiežāk tas ir Pinot Noir.

Ražas gadu drīkst norādīt tikai gadījumā, ja vīna ražošanā izmantotas vienas ražas vīnogas, nepievienojot rezerves vīnu. Tas iespējams vienīgi pašos labākajos ražas gados, bet lielākoties Crémant ražošanā izmanto dažādu gadu ražas sajaukumu, kas ļauj vienkāršot šo procesu un palētina pašu vīnu.

Pilnu rakstu lasiet jaunajā žurnāla Noble Wine numurā par Burgundiju, kas iznāks aprīļa sākumā!

Uzziniet vairāk par Noble Wine žurnālu šeit >  

 

Citi raksti no jauna žurnāla numurā:

Anna Paranta: Bez tiesībām kļūdīties >

Selfridges: Londonas impērijas aizspogulija >

Selfridges: Londonas impērijas aizspogulija

pirmdiena, 2018. gada 02. aprīlis
Selfridges: Londonas impērijas aizspogulija

Piedāvājam Jūsu uzmanībai vēl vienu rakstu no jaunā žurnāla Noble Wine numura par Burgundiju, kas pie lasītājiem nonāks aprīļa sākumā… Līdzīgus īsus kopsavilkumus publicēsim nākamās divas nedēļas, lai sniegtu Jums iespēju vairāk uzzināt par jauno žurnāla numuru.

Lasīt talāk

Anna Paranta: Bez tiesībām kļūdīties

svētdiena, 2018. gada 25. marts
Anna Paranta: Bez tiesībām kļūdīties

Piedāvājam Jūsu uzmanībai pirmo rakstu no jaunā žurnāla Noble Wine par Burgundiju, kas pie lasītājiem nonāks aprīļa sākumā… Līdzīgus īsus kopsavilkumus publicēsim nākamās divas nedēļas, lai sniegtu Jums iespēju vairāk uzzināt par jauno žurnāla numuru.

Lasīt talāk

«Šķidrie» aktīvi vai hobijs?

trešdiena, 2018. gada 07. februāris
«Šķidrie» aktīvi vai hobijs?

Vispārzināms fakts, ka lielākā daļa cilvēku vīnu izlieto vienu divas dienas pēc tā iegādes. Kāpēc vispār glabāt vīnu, ja to var nopirkt it visur un praktiski jebkurā laikā? Tomēr… Kolekcionēšanu var uzskatīt kā investīciju, bet pats atlases un meklējumu process var kļūt par papildu baudas avotu un aizraujošu hobiju. Kur meklējamas atšķirības un īpašais šajās dažādajās pieejās, iegādājoties vīnu?

Lasīt talāk

(Ne)parastais korķis

trešdiena, 2018. gada 24. janvāris
(Ne)parastais korķis

Droši vien jums kādreiz būs gadījies, raugoties uz pudeļu pārpilnajiem plauktiem vīna veikaliņos vai lielveikalos, ļauties kārdinājumam un nodomāt teju par kaut kādu «sazvērestības teoriju», ko radījusi vispasaules vīndaru sabiedrība… Šoreiz iemesls nav bezgalīgā vīna stilu daudzveidība, bet gan korķi, ar ko šie vīni aizvērti.

Lasīt talāk

Mišels Rolāns: “Kustība – tā ir dzīve!”

trešdiena, 2018. gada 17. janvāris
Mišels Rolāns: “Kustība – tā ir dzīve!”

Ar Mišelu Rolānu sen vairs nevajag iepazīstināt. Viņa vārds zināms visiem vīna profesionāļiem un cienītājiem, kā arī saistīts ar tādiem slaveniem vīnu nosaukumiem kā CHATEAU PAPE CLEMENT (Pessac-Léognan), CHATEAU SMITH-HAUT-LAFITTE (Pessac-Léognan), CHATEAU PONTET-CANET (Pauillac), CHATEAU LEOVILLE-POYFERRE (Pauillac), SCREAMING EAGLE (Napas ieleja), HARLAN ESTATE (Napas ieleja), CLOS DE LOS SIETE (Аrgentīna), ORNELLAIA (Toskāna), MARQUES DE CACERES (Spānija), FREIXENET (Spānija) un daudziem citiem.  Vēršanās pie Rolāna kunga nozīmē sasniegt labāko iespējamo vīna kvalitāti un augstākos vīna kritiķu vērtējumus.

Lasīt talāk
Patīk šis raksts? Pieraksties jaunumiem!