0 0,00 

Grozs ir tukšs.

LV
EN
0 0,00 

Grozs ir tukšs.

Yann Chave Saint-Joseph 2023

SKU: FRRHYCHWIRE675023 Kategorija:
Syrah | Rhone | France | Red Wine | Domaine Yann Chave | 2023 | 0,75 L | 13 %

Noliktavā 29 prece/-es

45,00 

  • Piegāde Rīgā — 23. - 24. septembris
  • Venipak kurjers — 24. - 25. septembris
  • Bezmaksas saņemšana veikalā — 23. - 23. septembris

wine-searcher.com atzīme

91/100 no 3 Vērtētāju atsauksmes

Yann Chave Saint-Joseph 2023 ir izsmalcināts sarkanvīns no prestižās Saint-Joseph apelācijas Ziemeļronā, radīts no 100% Syrah vīnogām. Vīna dārzi atrodas granīta nogāzēs gar Ronas upi, kur nabadzīgās augsnes un vēsāks klimats piešķir vīnam eleganci, svaigumu un izteiktu minerālitāti. 2023. gada raža izceļas ar tīru augļu raksturu, smalku struktūru un lielisku līdzsvaru. Yann Chave veido vīnus ar minimālu iejaukšanos, ļaujot pilnībā atklāt Syrah šķirnes raksturu un Saint-Joseph terroir identitāti.

1970. gada jūnijā Nikola un Bernārs Šavi (Nicole, Bernard Chave) iegādājās nelielu īpašumu ‒ 4 hektārus zemes Merkirolas ciemā, Dromas departamentā. Vienu hektāru tolaik aizņēma apelācijas Crozes Hermitage vīnadārzs, bet visa pārējā platība bija atvēlēta augļu dārziem ‒ ķiršu un aprikožu kokiem, bumbierēm un ābelēm. No 1972. gada viņi dažu turpmāko gadu gaitā turpināja īpašumu paplašināt, jaunos zemes gabalus apstādot vai nu ar vīnogulājiem, vai augļu kokiem. 1994. gadā Šaviem piederēja jau gandrīz 16 hektāru, to skaitā ‒ viens hektārs Hermitage un 6,5 hektāri ‒ Crozes Hermitage apelāciju vīnadārzi un 8,5 hektāri augļu dārza. No 1970. līdz 1973. gadam Šavi savas vīnogas pārdeva uzpircējiem, bet 1973. gadā tika iepildīta viņu pirmā vīna tvertne. 1974. gadā viņi iestājās Tenlermitāžas vīna kooperatīvā, kur darbojās līdz 1978. gadam. 1979. gadā tika pieņemts lēmums dibināt pašiem savu vīndarītavu. 1983. gadā Šavi izbūvēja pazemes pagrabu. Tolaik visu savu produkciju viņi pārdeva uzpircējiem un privātiem klientiem gan pildītu pudelēs, gan arī vairumā. 1996. gadā, atgriezies mājās pēc studijām un karadienesta, ģimenes biznesā oficiāli iesaistījās arī pāra dēls Janns (Yann Chave), kurš tagad kopā ar vecākiem strādā gan vīnadārzos, gan vīndarītavā. Viņš pārveidoja vīnadārzus, pirmajā vietā liekot kvalitāti. Jannam radās iespēja nomāt vēl 5 hektārus zemes un stādīt jaunus vīnadārzus. Īpašums turpināja augt, un 2007. gadā Šaviem piederēja jau aptuveni 20 hektāru plaši vīnadārzi; augļu dārzu vietā tolaik jau bija sastādīti vīnogulāji. 2003. gadā Janns uzcēla jaunu vīndarītavas ēku. Šobrīd lielākā daļa no produkcijas tiek pārdota pudelēs. Nedaudz svārstoties no gada gadā, eksporta līmenis vidēji ir 60% no kopējās produkcijas (vīns ceļo uz Eiropu, Ameriku, Āziju un Austrāliju); pārējais nonāk pie franču vairumtirgotājiem un restorānos (tajā skaitā izcilajos Bocuse, Ducasse, Troisgros, Marcon, Pic, Chabran, Têtedoie, Les Cèdres u.c.); lielveikalos Yann Chave vīnu nav iespējams iegādāties.

Aromātā dominē kazenes, upenes un melnie ķirši, ko papildina vijolīšu, melno piparu, lakricas, kūpinājuma un Vidusjūras garšaugu nianses. Garša ir vidēji pilnīga, eleganti strukturēta un samtaina, ar smalkiem tanīniem, dzīvīgu skābumu un ilgu, minerālu pēcgaršu.

Lieliski sader ar grilētu jēra gaļu, liellopa steiku, pīli, medījumiem, sēņu ēdieniem un nogatavinātiem sieriem. Vīna elegance un pikantais raksturs lieliski papildina bagātīgus gaļas ēdienus.

1970. gada jūnijā Nikola un Bernārs Šavi (Nicole, Bernard Chave) iegādājās nelielu īpašumu ‒ 4 hektārus zemes Merkirolas ciemā, Dromas departamentā. Vienu hektāru tolaik aizņēma apelācijas Crozes Hermitage vīnadārzs, bet visa pārējā platība bija atvēlēta augļu dārziem ‒ ķiršu un aprikožu kokiem, bumbierēm un ābelēm. No 1972. gada viņi dažu turpmāko gadu gaitā turpināja īpašumu paplašināt, jaunos zemes gabalus apstādot vai nu ar vīnogulājiem, vai augļu kokiem. 1994. gadā Šaviem piederēja jau gandrīz 16 hektāru, to skaitā ‒ viens hektārs Hermitage un 6,5 hektāri ‒ Crozes Hermitage apelāciju vīnadārzi un 8,5 hektāri augļu dārza. No 1970. līdz 1973. gadam Šavi savas vīnogas pārdeva uzpircējiem, bet 1973. gadā tika iepildīta viņu pirmā vīna tvertne. 1974. gadā viņi iestājās Tenlermitāžas vīna kooperatīvā, kur darbojās līdz 1978. gadam. 1979. gadā tika pieņemts lēmums dibināt pašiem savu vīndarītavu. 1983. gadā Šavi izbūvēja pazemes pagrabu. Tolaik visu savu produkciju viņi pārdeva uzpircējiem un privātiem klientiem gan pildītu pudelēs, gan arī vairumā. 1996. gadā, atgriezies mājās pēc studijām un karadienesta, ģimenes biznesā oficiāli iesaistījās arī pāra dēls Janns (Yann Chave), kurš tagad kopā ar vecākiem strādā gan vīnadārzos, gan vīndarītavā. Viņš pārveidoja vīnadārzus, pirmajā vietā liekot kvalitāti. Jannam radās iespēja nomāt vēl 5 hektārus zemes un stādīt jaunus vīnadārzus. Īpašums turpināja augt, un 2007. gadā Šaviem piederēja jau aptuveni 20 hektāru plaši vīnadārzi; augļu dārzu vietā tolaik jau bija sastādīti vīnogulāji. 2003. gadā Janns uzcēla jaunu vīndarītavas ēku. Šobrīd lielākā daļa no produkcijas tiek pārdota pudelēs. Nedaudz svārstoties no gada gadā, eksporta līmenis vidēji ir 60% no kopējās produkcijas (vīns ceļo uz Eiropu, Ameriku, Āziju un Austrāliju); pārējais nonāk pie franču vairumtirgotājiem un restorānos (tajā skaitā izcilajos Bocuse, Ducasse, Troisgros, Marcon, Pic, Chabran, Têtedoie, Les Cèdres u.c.); lielveikalos Yann Chave vīnu nav iespējams iegādāties.
Hermitage is the most prestigious appellation in Rhône, and its wines rarely leave anyone indifferent - they are well-balanced and meant for long ageing, because they get only better with age. They were even added to Bordeaux wines during bad harvest years in the past for better balance. Hermitage wines are recognized by the combination of power and elegance, pronounced tannins and rich flavour with hints of pepper and dark berries. The main grape here is Syrah. Alongside red wines, the white ones are also noteworthy - they are produced from Marsanne and Roussane grapes, are thick and have saturated aroma and minerality.
Côtes du Rhône vīna dārzi atrodas Ronas upes krastos. Augsne un ģeogrāfiskie apstākļi reģiona ziemeļu un dienvidu daļā ir ļoti neviendabīgi, tāpēc ieleja ir sadalīta divās daļās – Ziemeļrona un Dienvidrona. Vīnogulājus Ronas ziemeļdaļā galvenokārt audzē tā sauktajās “terasēs” - stāvās granīta un šīfera nogāzēs. Vīndari bieži nav ļoti iecienījuši skarbo mistrāla vēju, jo tā ir zemā temperatūra. Neparastā klimata dēļ vīnogulāji ražo nelielu ražu, bet tajā pašā laikā nodrošina intensīvu aromātu, kas Ziemeļronas vīniem ir devis pasaules slavu. Syrah ir galvenokārt sarkanajiem vīniem izmantotā vīnoga – tā ražo dziļus vīnus ar piparu nokrāsām, kas piemēroti ilgstošai novecošanai. Viognier ir balto vīnu karaliene, bet arī Marsanne un Rousanne vienmēr atrodas blakus. Daži nosaukumi ļauj sarkanajiem vīniem pievienot baltas vīnogas, lai izlīdzinātu Syrah raupjumu un bagātinātu vīnus ar ziedu aromātiem. Ronas dienvidu ainavas ļoti atšķiras no ziemeļu daļas – vīna dārzi atrodas gar upi zemos kalnos un līdzenumos, un laika apstākļi ir daudz draudzīgāki. Vīnogas nogatavojas karstajā vasaras saulē un iegūst augstu cukura līmeni, kā rezultātā iegūst bagātīgus un pilnus vīnus. Galvenā izmantotā vīnoga ir Grenache, taču reģionā ir atļautas 12 citas šķirnes – interesanti, ka daži vīni pat apvieno visas.