Yann Chave Crozes-Hermitage 2024 Blanc
Marsanne & Roussane | Rhone | France | White Wine | Domaine Yann Chave | 2024 | 0,75 L | 13,5 %
Noliktavā 24 prece/-es
Yann Chave Crozes‑Hermitage 2024 Blanc ir sauss baltvīns, radīts Crozes‑Hermitage apgabala Ziemeļrūnas reģionā Francijā. Vīns ir gatavots no Marsanne un Roussanne vīnogām, kas audzētas organiskā vitikulturā Domaine Yann Chave. Tas atspoguļo teruāra raksturu, izceļot gan svaigumu, gan eleganci, kas raksturīga šim vīna namam.
1970. gada jūnijā Nikola un Bernārs Šavi (Nicole, Bernard Chave) iegādājās nelielu īpašumu ‒ 4 hektārus zemes Merkirolas ciemā, Dromas departamentā. Vienu hektāru tolaik aizņēma apelācijas Crozes Hermitage vīnadārzs, bet visa pārējā platība bija atvēlēta augļu dārziem ‒ ķiršu un aprikožu kokiem, bumbierēm un ābelēm. No 1972. gada viņi dažu turpmāko gadu gaitā turpināja īpašumu paplašināt, jaunos zemes gabalus apstādot vai nu ar vīnogulājiem, vai augļu kokiem. 1994. gadā Šaviem piederēja jau gandrīz 16 hektāru, to skaitā ‒ viens hektārs Hermitage un 6,5 hektāri ‒ Crozes Hermitage apelāciju vīnadārzi un 8,5 hektāri augļu dārza. No 1970. līdz 1973. gadam Šavi savas vīnogas pārdeva uzpircējiem, bet 1973. gadā tika iepildīta viņu pirmā vīna tvertne. 1974. gadā viņi iestājās Tenlermitāžas vīna kooperatīvā, kur darbojās līdz 1978. gadam. 1979. gadā tika pieņemts lēmums dibināt pašiem savu vīndarītavu. 1983. gadā Šavi izbūvēja pazemes pagrabu. Tolaik visu savu produkciju viņi pārdeva uzpircējiem un privātiem klientiem gan pildītu pudelēs, gan arī vairumā. 1996. gadā, atgriezies mājās pēc studijām un karadienesta, ģimenes biznesā oficiāli iesaistījās arī pāra dēls Janns (Yann Chave), kurš tagad kopā ar vecākiem strādā gan vīnadārzos, gan vīndarītavā. Viņš pārveidoja vīnadārzus, pirmajā vietā liekot kvalitāti. Jannam radās iespēja nomāt vēl 5 hektārus zemes un stādīt jaunus vīnadārzus. Īpašums turpināja augt, un 2007. gadā Šaviem piederēja jau aptuveni 20 hektāru plaši vīnadārzi; augļu dārzu vietā tolaik jau bija sastādīti vīnogulāji. 2003. gadā Janns uzcēla jaunu vīndarītavas ēku. Šobrīd lielākā daļa no produkcijas tiek pārdota pudelēs. Nedaudz svārstoties no gada gadā, eksporta līmenis vidēji ir 60% no kopējās produkcijas (vīns ceļo uz Eiropu, Ameriku, Āziju un Austrāliju); pārējais nonāk pie franču vairumtirgotājiem un restorānos (tajā skaitā izcilajos Bocuse, Ducasse, Troisgros, Marcon, Pic, Chabran, Têtedoie, Les Cèdres u.c.); lielveikalos Yann Chave vīnu nav iespējams iegādāties.
Aromātā atklājas akācijas ziedu, baltā persika, svaigu mandeļu notis un maigas citrusaugļu miziņas nianses. Garšā vīns ir dzīvīgs ar bagātīgām dārza augļu notīm – bumbieri un persiki –, kas sabalansētas ar vieglu minerālo piesitienu un nedaudz rūgtu mandeļu noslēgumu. Tekstūra ir smalka, pietiekami pilnīga, lai justos bagātīga, bet ne smaga, ar atsvaidzinošu, ilgu pēcgaršu, kas nodrošina lielisku līdzsvaru.
Lieliski sader ar zivju ēdieniem, piemēram, pleksti vai foreli, īpaši ja tās pasniegtus sviesta vai citrusaugļu mērcē. Tāpat labi papildina putnu gaļu krēmīgās mērcēs vai risotto ar pavasara dārzeņiem.
Jums arī varētu patikt…
Domaine Yann Chave
1970. gada jūnijā Nikola un Bernārs Šavi (Nicole, Bernard Chave) iegādājās nelielu īpašumu ‒ 4 hektārus zemes Merkirolas ciemā, Dromas departamentā. Vienu hektāru tolaik aizņēma apelācijas Crozes Hermitage vīnadārzs, bet visa pārējā platība bija atvēlēta augļu dārziem ‒ ķiršu un aprikožu kokiem, bumbierēm un ābelēm. No 1972. gada viņi dažu turpmāko gadu gaitā turpināja īpašumu paplašināt, jaunos zemes gabalus apstādot vai nu ar vīnogulājiem, vai augļu kokiem. 1994. gadā Šaviem piederēja jau gandrīz 16 hektāru, to skaitā ‒ viens hektārs Hermitage un 6,5 hektāri ‒ Crozes Hermitage apelāciju vīnadārzi un 8,5 hektāri augļu dārza. No 1970. līdz 1973. gadam Šavi savas vīnogas pārdeva uzpircējiem, bet 1973. gadā tika iepildīta viņu pirmā vīna tvertne. 1974. gadā viņi iestājās Tenlermitāžas vīna kooperatīvā, kur darbojās līdz 1978. gadam. 1979. gadā tika pieņemts lēmums dibināt pašiem savu vīndarītavu. 1983. gadā Šavi izbūvēja pazemes pagrabu. Tolaik visu savu produkciju viņi pārdeva uzpircējiem un privātiem klientiem gan pildītu pudelēs, gan arī vairumā. 1996. gadā, atgriezies mājās pēc studijām un karadienesta, ģimenes biznesā oficiāli iesaistījās arī pāra dēls Janns (Yann Chave), kurš tagad kopā ar vecākiem strādā gan vīnadārzos, gan vīndarītavā. Viņš pārveidoja vīnadārzus, pirmajā vietā liekot kvalitāti. Jannam radās iespēja nomāt vēl 5 hektārus zemes un stādīt jaunus vīnadārzus. Īpašums turpināja augt, un 2007. gadā Šaviem piederēja jau aptuveni 20 hektāru plaši vīnadārzi; augļu dārzu vietā tolaik jau bija sastādīti vīnogulāji. 2003. gadā Janns uzcēla jaunu vīndarītavas ēku. Šobrīd lielākā daļa no produkcijas tiek pārdota pudelēs. Nedaudz svārstoties no gada gadā, eksporta līmenis vidēji ir 60% no kopējās produkcijas (vīns ceļo uz Eiropu, Ameriku, Āziju un Austrāliju); pārējais nonāk pie franču vairumtirgotājiem un restorānos (tajā skaitā izcilajos Bocuse, Ducasse, Troisgros, Marcon, Pic, Chabran, Têtedoie, Les Cèdres u.c.); lielveikalos Yann Chave vīnu nav iespējams iegādāties.
Marsanne
Marsanne wines typically has straw-like color with some golden-green glints. On the nose the best examples have light mineral accent, complemented with hints of honeysuckle and melon.
Crozes-Hermitage
Crozes-Hermitage wines are forced to live in the shadow of their mighty neighbour -Hermitage. Despite the similar composition of the soil and the use of typical Northern Rhône grape varieties, Crozes-Hermitage wines are lighter, fresher and are best drunk young. White wines are made from Marsanne and Roussane grapes, they are crisp and fruity.
Côtes du Rhône vīna dārzi atrodas Ronas upes krastos. Augsne un ģeogrāfiskie apstākļi reģiona ziemeļu un dienvidu daļā ir ļoti neviendabīgi, tāpēc ieleja ir sadalīta divās daļās – Ziemeļrona un Dienvidrona. Vīnogulājus Ronas ziemeļdaļā galvenokārt audzē tā sauktajās “terasēs” - stāvās granīta un šīfera nogāzēs. Vīndari bieži nav ļoti iecienījuši skarbo mistrāla vēju, jo tā ir zemā temperatūra. Neparastā klimata dēļ vīnogulāji ražo nelielu ražu, bet tajā pašā laikā nodrošina intensīvu aromātu, kas Ziemeļronas vīniem ir devis pasaules slavu. Syrah ir galvenokārt sarkanajiem vīniem izmantotā vīnoga – tā ražo dziļus vīnus ar piparu nokrāsām, kas piemēroti ilgstošai novecošanai. Viognier ir balto vīnu karaliene, bet arī Marsanne un Rousanne vienmēr atrodas blakus. Daži nosaukumi ļauj sarkanajiem vīniem pievienot baltas vīnogas, lai izlīdzinātu Syrah raupjumu un bagātinātu vīnus ar ziedu aromātiem. Ronas dienvidu ainavas ļoti atšķiras no ziemeļu daļas – vīna dārzi atrodas gar upi zemos kalnos un līdzenumos, un laika apstākļi ir daudz draudzīgāki. Vīnogas nogatavojas karstajā vasaras saulē un iegūst augstu cukura līmeni, kā rezultātā iegūst bagātīgus un pilnus vīnus. Galvenā izmantotā vīnoga ir Grenache, taču reģionā ir atļautas 12 citas šķirnes – interesanti, ka daži vīni pat apvieno visas.