Pazo Senorans “Seleccion de Anada” Rias Baixas 2014

Populārā Pazo de Señoráns, ko reizēm internetā mēdz aprakstīt kā “sasodīti stilīgu”, šodien tiek uzskatīta par labāko vīndarītavu Galīsijā. Tā meklējama Vilanovinjas ciemā, Pontevedras provinces Meisas municipalitātē, un gan pašai vīndarītavai, gan tās vīnadārziem krietni palīdzējusi šī atrašanās vieta ‒ pašā augstāk vērtētajā no vīndarīšanas apgabala Rías Baixas zonām. Vīnogulāji aug salīdzinoši nelielā augstumā, netālu no jūras, tāpēc augsni spēcīgi ietekmē smilšu sastāvā ietilpstošie minerāli. Vinifikācija noris nerūsējošā tērauda tvertnēs, un vīns tiek agri pildīts pudelēs. Rezultāts ir vīns, kam raksturīga izcila aromātiskā harmonija, izteiktas vēlo ābolu un fenheļa notis un pavisam viegla verbēnas ziedu nojausma.

Albariño ir vīnogu šķirne ar zaļu nokrāsu mizai, kas ražo elegantus baltvīnus ar kauliņu augļu, citrusaugļu un minerālu niansēm. Ļoti svaigi, spilgti vīni ar svaigiem aromātiem un sulīgu skābumu.

Rías Baixas ir DO vīna zona Galīcijas reģionā Spānijas ziemeļrietumos, kas atrodas gar Atlantijas okeāna piekrasti. Lai gan salīdzinoši jauns DO (izveidots 1988. gadā), Rías Baixas augums ir strauji pieaudzis, pateicoties dažādu uzņēmīgo ražotāju centieniem, kuri ir pieņēmuši modernas vīndarības metodes, lai parādītu reģiona raksturīgo vīnogu šķirni Albariño. Nav pārsteidzoši, ka Atlantijas okeāns ir galvenā ietekme uz Rías Baixas klimatu. Vidējais nokrišņu daudzums šeit ir ļoti liels, dažreiz pārsniedzot 1800 milimetrus gadā, un vēsu klimatu papildina arī miglas un migla no jūras. Šis klimats ir iemesls, kāpēc Rías Baixas ir tik veiksmīgs Albariño - dzesējošais okeāna ietekme palīdz vīnogām saglabāt kraukšķīgo, mutes dzirdinošo skābumu, kas ir tik būtisks vietējo vīnu atšķirīgajam stilam. Vislabākos Rías Baixas vīnus raksturo to intensīvā aromātika un garš, patīkams ziedu pēcgaršs. Apkārtnes granīta augsne palīdz vīnu piesātināt ar intensīvu minerālvielu daudzumu.

Galīcija atrodas Pireneju pussalas ziemeļrietumu stūri un ir pakļauts Atlantijas okeānam no abām pusēm. Vīna darīšana Galīcijā ir bijusi sena tradīcija, ko reģionā ieveda senie romieši, un mūki to turpināja viduslaikos. Mūsdienās Galisija ir vislabāk pazīstama ar saviem Rias Baixas vīniem - kraukšķīgiem, aromātiskiem baltumiem, kas izgatavoti galvenokārt no Albarino. Atlantijas okeāna viļņu un vēju veidotā Galīcijas piekrastes līnija ir dramatiska; stāvas klintis mijas ar piekrastes ieplūdēm, kas pazīstamas kā rías. Reģionu bieži dēvē par Spānijas "zaļo stūri" un kā "divu tūkstošu upju valsti". Vēss, mitrumu nesošs vējš, kas pūš no Atlantijas okeāna, padara Galisiju par vienu no mitrākajām Spānijas vietām. Piekrastes rajonos lietus ir vairāk nekā 1300 mm gadā. Par laimi Galīcija saņem bagātīgu sauli (vidēji vairāk nekā 2000 saules stundu gadā), bez kuras vīnogas nopietni cīnītos, lai nogatavotos.