Domaine Rene Rostaing “La Landonne” Cote Rotie 2021

Tiesību zinātņu eksperts, nekustamā īpašuma dīleris un vīndaris Renē Rostēns (René Rostaing) gatavo dažus no labākajiem Côte-Rôtie vīniem šodienas tirgū. Rostēnam kopš 70. gadiem pieder divi hektāri šīs apelācijas apgabalos Côte Blonde un La Landone; piedevām, pateicoties likteņa labvēlībai, viņam laimējies mantot četrus hektārus teicami izvietotu vīnadārzu no sievastēva Albēra Dervjē (Albert Dervieux), bet no tēvoča Mariusa Žantāza (Marius Gentaz) ‒ vēl 1,4 hektārus, kas apstādīti ar īpaši veciem vīnakokiem. Tā nu kopumā viņam tagad pieder 7,4 hektāri zemes; apelācijas Côte-Rôtie teritorijā to var uzskatīt par krietnu īpašumu. Rostēns stingri pieslējies Côte-Rôtie vīndaru modernajai nometnei: lielāko daļu no vīnogām viņš atdala no kātiņiem un ir kļuvis par vienu no pirmajiem ražotājiem, kurš savu vīnu fermentē ar “vinomātu” ‒ horizontālu automātisko vinificētāju ‒ palīdzību. Tomēr Rostēnam nepatīk izteikta jauna ozola garša, tāpēc izturēšanas procesā viņš neizmanto vairāk par 15% jaunu mucu. Visi vīni tiek pildīti pudelēs nefiltrēti.

Côte-Rôtie ir tālākā ziemeļu apelācija Côtes du Rhône. šeit nogāžu stāvums ir tik liels, ka darbs vīna terasēs ir vairāk piemērots kaskadieriem nevis zemniekiem. Côte-Rôtie ir pazīstams ar divām blakus esošām nogāzēm - Côte Blonde (Blondā nogāze) un Côte Brune (Brūnā nogāze). Côte Blonde zināma ar tās smilšaino un kaļķaino augsni, un tās vīni ir ļoti aromātiski un piesātināti, bet Côte Brune augsni bagātina dzelzs, tāpēc vīni izceļas ar eleganci un izsmalcinātību. Galvenā vīnoga abās nogāzēs ir Syrah, bet, lai vīnus padarītu sievišķīgākus un maigākus, tiem tiek pievienota Viognier. Lai gan vīni jaunībā ir spēcīgi un pikanti, laikam ejot, tie kļūst ļoti eleganti un kalpo kā viens no pasaules Syrah etaloniem. Vīnus rotā vijolīšu un meža aromāti, kuros ar laiku parādās vaniļas, zemesriekstu un mandeļu notis.

Côtes du Rhône vīna dārzi atrodas Ronas upes krastos. Augsne un ģeogrāfiskie apstākļi reģiona ziemeļu un dienvidu daļā ir ļoti neviendabīgi, tāpēc ieleja ir sadalīta divās daļās – Ziemeļrona un Dienvidrona. Vīnogulājus Ronas ziemeļdaļā galvenokārt audzē tā sauktajās “terasēs” - stāvās granīta un šīfera nogāzēs. Vīndari bieži nav ļoti iecienījuši skarbo mistrāla vēju, jo tā ir zemā temperatūra. Neparastā klimata dēļ vīnogulāji ražo nelielu ražu, bet tajā pašā laikā nodrošina intensīvu aromātu, kas Ziemeļronas vīniem ir devis pasaules slavu. Syrah ir galvenokārt sarkanajiem vīniem izmantotā vīnoga – tā ražo dziļus vīnus ar piparu nokrāsām, kas piemēroti ilgstošai novecošanai. Viognier ir balto vīnu karaliene, bet arī Marsanne un Rousanne vienmēr atrodas blakus. Daži nosaukumi ļauj sarkanajiem vīniem pievienot baltas vīnogas, lai izlīdzinātu Syrah raupjumu un bagātinātu vīnus ar ziedu aromātiem. Ronas dienvidu ainavas ļoti atšķiras no ziemeļu daļas – vīna dārzi atrodas gar upi zemos kalnos un līdzenumos, un laika apstākļi ir daudz draudzīgāki. Vīnogas nogatavojas karstajā vasaras saulē un iegūst augstu cukura līmeni, kā rezultātā iegūst bagātīgus un pilnus vīnus. Galvenā izmantotā vīnoga ir Grenache, taču reģionā ir atļautas 12 citas šķirnes – interesanti, ka daži vīni pat apvieno visas.