Šiem diviem cēlajiem dzērieniem ir ne vien līdzīgs nosaukums, bet arī līdzīga izcelsme, un abi ir izgatavoti no vīnogām Francijā. Tad loģiski rodas jautājums, kāda ir atšķirība?

Bet atšķirība pastāv, un ir pat divas stipro vīnogu dzērienu cienītāju nometnes O-d-vie (fr. Eau de vie, „dzīvais ūdens”), vieni dod priekšroku armanjakam, un ir tādi, kuriem labāk garšo konjaks.

Kas tiem kopīgs

 

Abus dzērienus var pieskaitīt lielai alkoholisko dzērienu grupai ar nosaukumu brendijs – vīnogu vīna destilācijas produkts. Vispirms atzīmēsim to, kas tiem kopīgs — tāds ir vīnogas.  Abu dzērienu ražošanas izejviela ir vīns, un tiek izmantotas tādas vīnogu šķirnes kā Ugni Blanc, Folle Blanch un Colombard. Konjaka ražošanā biežāk tiek dota priekšroka šķirnei Ugni Blanc (vairāk nekā 97%), bet armanjakā ir atļautas arī citas vīnogu šķirnes, tai skaitā Baco 22A – tas ir Folle Blanche un American Noah hibrīds, kurš nav sastopams konjakā.

Turklāt jāatzīmē, ka abi dzērieni tiek izturēti franču ozola mucās, kas ļauj bagātināt dzērienu ar skaistu dzintara nokrāsu un piesātināt to ar lieliskiem garšvielu, ozola, dūmu un tabakas aromātiem.

Un laikam gan tas ir vienīgais, kas apvieno abus šos cēlos dzērienus. Lielākajai daļai cilvēku, degustējot konjaku un armanjaku, to garšas īpašības, šķiet, ļoti līdzīgas un grūti atšķiramas, taču abiem dzērieniem piemīt diezgan daudz atšķirību.

Fraņču ozolu mucas

Ar ko tie atšķiras

Tātad pirmā un pati svarīgākā atšķirība – tā ir izcelsme un klimatiskie apstākļi vīnogu audzēšanas vietās. Abi reģioni – gan Konjaka, gan Armanjaka, atrodas Francijas dienvidos, taču tās ir divas dažādas ražošanas zonas.

Konjaks

Konjaka nosaukums cēlies no Konjakas (Cognac) pilsētas, kura atrodas Jaunās Akvitānijas reģionā, Šartantas departamentā, Francijas dienvidrietumos. Ar Konjakas pilsētu un tās apkaimēm tad arī  ir saistīta šā alkoholiskā dzēriena parādīšanās. Te ir jūtama Atlantijas okeāna ietekme, kas padara maigāku vasaras karstumu un ziemas aukstumu.  Ražošanas reģionā ietilpst sešas vīnogu audzētavu zonas: Grande Champagne, Petite Champagne, Borderies, Fins Bois, Bons Bois un Bois Ordinaires (pazīstama arī kā  Bois à Terroir).

Region Cognac

Armanjaks

Bet armanjaks (Armagnac) ir cēlies no kaimiņos esošās Gaskonijas, vēsturiska reģiona starp Garonnas un Adūras upēm, kas ir daļa no Gersas departamenta. Šeit izšķir šādas ražošanas zonas: Le Bas-Armagnac, L’Armagnac-Tenareze un Le Haute-Armagnac. Šī Francijas province visā pasaulē ir cildināta Aleksandra Dimā romānos, un daudzi to pazīst tieši pateicoties literārajiem varoņiem. Patālu no jūras šeit valda kontinentāls klimats ar karstām un sausām vasarām un bargākām ziemām.

Region Armagnac

Vēsture

Atšķiras arī dzērienu izcelsmes  vēsture. Neapšaubāmi, tieši armanjaks skaitās vecākais dzēriens. Tas ir radīts jau XV gadsimtā, un armanjaka pirmā pārdošana ir datēta ar 1411. gadu, kamēr pirmais konjaks parādījās tikai  XVI gadsimtā.  Neraugoties uz to, ka armanjaks ir senāks dzēriens, tā kā tam nebija  izejas ne uz Atlantijas okeānu, ne uz Vidusjūras ostām, tas palika vietējā tirgū. Francūži mēdz teikt, ka visai pasaulei viņi ir uzdāvinājuši konjaku, bet sev paturējuši armanjaku, kuru līdz pat šai dienai tur cieņā un godā. Savukārt konjaks lepojas ar izciliem sūtņiem, un  pirmais, kurš šo dzērienu slavināja, bija karalis Luijs XIV. Ar viņa svētību konjaks kļuva par Francijas nacionālā lepnuma simbolu un priekšmetu.

Ražošana

Vēl viena ļoti svarīga atšķirība — tā ir abu dzērienu  ražošanas tehnoloģija, tā arī ir galvenā atšķirība starp tiem. Gan konjakam, gan armanjakam tiek veikts destilēšanas process, taču konjaks, saskaņā ar stingro reglamentu, tiek destilēts divreiz, izmantojot destilācijas vara kubu – Charente alambic. Pirmajā posmā vīna destilācija notiek ar maksimālo spirta pusfabrikāta ekstrakciju “bruilly” ar līmeni 27-32%. Pēc otrās destilācijas alkohola saturs paaugstinās līdz 70-71%. Nākamais posms ir izturēšana ozolkoka mucās, bieži vien no Limuzīnas ozola. Konjakiem šos posms ilgst no 2 līdz 50 vai vairāk gadiem.

Armagnac Alambic

Arī armanjaku ražo trīs posmos: vinifikācija, destilēšana un izturēšana, taču armanjaku iegūst vienas vienīgas destilēšanas rezultātā, izmantojot  destilācijas kolonnu vai “nepārtrauktu Armagnac alambic”. Tas ir vara alambiks, patentēts tālajā 1818. gadā un turpmāk uzlabots, kā rezultātā tiek iegūts spirts ar stiprumu no 52% līdz 72%. Tālāk armanjaku iztur ozolkoka mucās, visbiežāk no Gaskoņas ozola. Armanjaka VS līmeņa minimālais izturēšanas laiks ir viens gads, bet vislabākie armanjaki tiek izturēti līdz 40-50 gadiem.

Teruārs

Tiek uzskatīts, ka armanjaks vairāk ir „vīna” un teruārs (terroir) dzēriens ar spilgtāk izteiktu augļu-ziedu gammu, lai gan par to vēl varētu strīdēties. Ir zināms, ka armanjaka  ražotāji tam praktiski nepievieno karameli, cukuru, kā arī neizmanto citus dzēriena garšu ietekmējošus paņēmienus.

Vēl tieši armanjaks ir pazīstams arī ar savu plašo vīnogu šķirņu izvēli, tas ir, dzērieniem, kas gatavoti tikai no viena gada ražas, ko saskaņā ar likumu atļauts norādīt uz etiķetes. Savukārt konjaks ir viss spirtu maisījums, kas ražots dažādos gados. Spirtu izturēšana un komplektēšana ir viens no galvenajiem konjaka ražošanas noslēpumiem.

Un katram ražotājam ir savs noslēpums un recepte, kas atbilst mājas filosofijai.

Armagnac Terroir

Droši vien jums ir gadījies nogaršot balto armanjaku Armagnac Blanche – tas ir vēl viens dzēriena paveids, kas netiek pakļauts izturēšanai ozolkoka mucās, ko galīgi nepraktizē ar konjaku. Tātad  visu apkopojot, var atzīmēt, ka pastāv daudz nianšu, kuras ietekmē gan konjaka, gan armanjaka kvalitāti un garšu, taču šajā cīņā nav uzvarētāja, katrs dzēriens izceļas ar savu īpašo vērtību.

 

Bet kurš no dzērieniem izrādīsies interesantāks tieši jums, varēsiet uzzināt tikai degustējot un salīdzinot tos abus.

Leave a Reply