Dzirkstošais vīns ar saviem rotaļīgi draiskajiem burbulīšiem, kas traucas uz augšu, ne vienu vien gadsimtu nes svētku, prieka un piepildītas dzīves sajūtu.
Antons Moisejenko
Uzskatīt, ka dzirkstošais – tas jau tikai svētkos, var vienīgi kāds dzīves atstumtais. Ar lieliskiem dzirkstošajiem var lepoties teju visi vīndarīšanas reģioni pasaulē. Atliek pats “vienkāršākais” – izvēlēties savu! Apkārt klejo mīti par šo putojošo dzērienu, bet patiesībā slavenais franču mūks Pjērs Periņjons neizgudroja šampanieti un neiesaucās: “Es dzeru zvaigznes!” Tieši otrādi, viņš visādi centās iznīdēt burbulīšus vīnā, jo XVII gadsimtā vīna dzirkstīgums tika uzskatīts par nopietnu trūkumu. Svarīgs ir kaut kas cits – dzirkstošie ir ne tikai pārsteidzoši, bet arī nenovērtēti. Jo dzirkstošos bieži vien atklāj “gadījuma pēc”, aizmirstot, ka pirmām kārtām tas ir vīns. Mēs tā nedarīsim!
Šampaņa. Labi!
Vīns: Champagne, šampanietis (klasiskā metode)
Galvenās šķirnes: Chardonnay, Pinot Noir, Pinot Meunier
Nozīmīgākās vietas: Vallée de la Marne (Marnas upes ieleja), Montagne de Reims, Côte des Blanc
Laipni lūgti Šampaņā – viszināmākajā reģionā, kur ražo dzirkstošos vīnus pēc klasiskās (šampanieša) tehnoloģijas, divreiz raudzējot pudelē. Aksioma – viss ārpus šī reģiona saražotais nedrīkst nest “šampanieša” vārdu un tam nāksies iztikt ar vārdu salikumu “dzirkstošais vīns”. Francūži paši neizdomāja pirmajā brīdī šķietami tik dīvainu nosaukumu – “campania” latīniski nozīmē “lauku apvidus”, kā romieši dēvēja visu, kas atradās ārpus Romas.
Laipni lūgti Šampaņā – viszināmākajā reģionā, kur ražo dzirkstošos vīnus pēc klasiskās (šampanieša) tehnoloģijas, divreiz raudzējot pudelē.
Aksioma – viss ārpus šī reģiona saražotais nedrīkst nest “šampanieša” vārdu un tam nāksies iztikt ar vārdu salikumu “dzirkstošais vīns”. Francūži paši neizdomāja pirmajā brīdī šķietami tik dīvainu nosaukumu – “campania” latīniski nozīmē “lauku apvidus”, kā romieši dēvēja visu, kas atradās ārpus Romas.
Stils: saldums, vintāža, krāsa
Konkrēta šampanieša stilistiku bieži vien nosaka, vadoties no vīnogu šķirnēm, ko izmanto asamblāžā. No visām reģionā atļautajām šķirnēm galvenā baltā ir Chardonnay un sarkanās Pinot Noir un Pinot Meunier (jeb, kā tagad pieņemts to saukt, vienkārši Meunier). Vīni, kas gatavoti vienīgi no Chardonnay, ieguva nosaukumu “baltie no baltajām” jeb blanc de blanc, lai tos atšķirtu no vīniem, kas ir balti, bet gatavoti no sarkanajām šķirnēm, jo sula no visu krāsu vīnogām ir bez krāsas, gandrīz caurspīdīga.
Lielākā daļa šampaniešu ir šķirņu asamblāža, kas tiek veidota, lai iegūtu sarežģītāku vīna garšu un aromātu un piešķirtu tam savu īpašu stilu. Vintāžas un ne-vintāžas vīni ir vēl viens mājiens par to, kādu stilu sagaidīt no vīna – spilgtāku un vieglu vai vairāk piesātinātu un blīvu. Ja iespējams, izvēlamies vintāžu, lai gan pastāv viedoklis, ka šampanieša nama stilu nosaka tieši tā saucamā bāzes šampanieša kvalitāte. Vienkārši tā ir daudz, un viss uz vietas! Joks, protams.
Savrupu nišu ieņem rozā šampaniešu kategorija, kuri ir dārgāki un tāpēc prestižāki, un to ražošanā izmanto gan “asinsnolaišanas” metodi, gan sajaucot baltos un sarkanos bāzes vīnus. Rozē – tas vienmēr ir vietā!
Ārpus Šampaņas: kvalitāte, ekonomija, daudzveidība
Vīns: Crémant (klasiskā metode)
Galvenās šķirnes: Chenin Blanc, Chardonnay, Pinot Gris, Pinot Blanc, Pinot Noir, Cabernet Franc, Savagnin, Poulsard un citas
Nozīmīgākās vietas: Elzasa, Burgundija, Luāra, Žura (Jura)
Nokļūstot aiz Šampaņas robežām, saprotam, ka te ir milzum daudz interesantu vīnu, kas gatavoti pēc klasiskās šampanieša tehnoloģijas citos Francijas reģionos, turklāt nopērkami par nesalīdzināmi mazāku cenu. Šos vīnus sauc par Crémant. No tiem nevajag novērsties, tos vajag iemīlēt! Tos gatavo gandrīz visur, bet galvenokārt Burgundijā, Elzasā, Luārā un šobrīd par vīnu modes vietu kļuvušajā stilīgajā Žurā.
Crémant pievilcība slēpjas ne tikai to kvalitātē, kas vietām pamatoti var sacensties ar šampanieti, bet arī neticamajā vīnogu šķirņu daudzveidībā, kādas atļauts izmantot, tātad arī šo vīnu autentiskumā. Luārā tās bieži ir Chenin Blanc un Cabernet Franc, Elzasā – Pinot Gris vai Pinot Blanc, Žurā – Savagnin un Poulsard, visas nemaz nav iespējams nosaukt.
Pēdējās ir vienas no interesantākajām, pateicoties to atrašanās vietai kalnainā apvidū, daļēji krītainajām augsnēm un izdevīgajai vīna dārzu ekspozīcijai. Kāda slavena vīndara vārdiem sakot – kāpēc vienkāršot, ja var sarežģīt?
Prosecco šarms
Vīns: Prosecco (Charmat metode)
Galvenā šķirne: Glera
Nozīmīgākā vieta: Veneto
Proseko slavu pasaulē grūti pārvērtēt, tā ir tik neticama, ka šis nosaukums kļuvis par sugas vārdu, lai apzīmētu jebkuru vīnu, ko dzeram kā aperitīvu. Ziedains, augļains, dzirkstošs. Bez tā visa – tas ir arī gastronomisks. Dzirkstošajam vīnam no šķirnes Glera (ne mazāk par 85%) ir vēl kāda neapstrīdama priekšrocība – tas nav dārgs. Un vēl no tā gatavo slaveno kokteili Bellini. Vārdu sakot – lērums plusu. Kā viņiem to izdevies panākt?
Vispirms, atšķirībā no šampanieša, proseko gatavo pēc Charmat metodes, kas ļauj ievērojami samazināt vīna pašizmaksu. Šeit nenotiek otrreizējā rūgšana pudelē un sarežgītas manipulācijas ar nogulsnēm: vīns rūgst zem spiediena lielās tilpnēs un strauji piesātinās ar ogļskābo gāzi.
Prosecco Spumante no Prosecco Frizzante atšķiras ar spiedienu pudelē – otrajam tas ir mazāks un vīns tikai mazliet dzirkstī, tāpēc to bieži pilda vienkāršās vīna pudelēs, nevis pudelēs ar šampaniešveida korķi.
Pēdējos gados iezīmējusies nopietna tendence padarīt proseko “sarežģītāku”: līdz šampanieša sarežģītībai tam tik viegli nenonākt, bet ar nedaudz mazāk sarežģītiem un minerāliem vīniem tas var sacensties. Piemēram, apelācija Prosecco Conegliano Valdobbiadene DOCG, kas apvieno vīna dārzus ar vislabākajiem dabas apstākļiem, lai ražotu pašus izcilākos proseko. Tieši šajā zonā pastāv, piemēram, Rive kategorijas vīni, ko gatavo tikai no pauguru nogāzēs augušām vīnogām un kas tāpēc (teorētiski) dod sarežģītākus un interesantākus vīnus, pateicoties krīta klātbūtnei augsnē un teicamai ekspozīcijai. Praktiski, kā tas bieži vien mēdz būt ar itāliešiem, tā ne vienmēr notiek.
Līdzās jau nosauktajiem pastāv vēl citas dzirkstošo un viegli dzirkstošo vīnu variācijas. Populārākie starp tiem – saldais Asti no Pjemontas, neparastais sarkanais dzirkstošais Brachetto d’Acqui, Blanquette de Limoux un daudzi citi, kuru vidū ir daudzi cieņu pelnoši paraugi.
Dārgs arī Itālijā
Vīns: Franciacorta (klasiskā metode)
Galvenās šķirnes: Chardonnay, Pinot Nero un citas
Nozīmīgas vietas: Lombardija, Veneto
Franciacorta – mazā Itālijas Šampaņa, vienīgais vīna reģions Itālijā, kur uz pudeles atļauts norādīt vienkārši Franciacorta, bez visādām atsaucēm uz klasifikāciju DOCG (augstākais pakāpiens Itālijas vīnu hierarhijā) – vārdu sakot, tāpat kā šampanietim. Itālijā Franciacorta kļuva neticami populāra XX gadsimta vidū, lai gan šādi vīni te ražoti jau ilgi pirms tam.
Dzelžainie kvalitātes standarti Franciacorta ražošanā veicināja iespaidīgu vīnu kvalitātes uzrāvienu, un nav nekāds noslēpums, ka aklajās degustācijās tādi itāļu dzirkstošie dažreiz var līdzvērtīgi sacensties ar šampanieti, bet augšņu daudzveidība garantē plašu izvēli, lai gan dažreiz liek palauzīt galvu tādas pašas kvalitātes nodrošināšanai.
Sekt: vācu piruetes
Vīns: Sekt (Charmat metode, klasiskā metode)
Galvenās šķirnes: Riesling, Chardonnay, Pinot Blanc, Pinot Gris, Grüner Veltliner, Spätburgunder
Nozīmīgākās vietas: Austrija, Vācija
Ar vācu un austriešu Sekt viss ir daudz sarežģītāk, lai gan žēl, ka tā. Šādi var saukt vīnus, kas gatavoti, izmantojot lēto Charmat metodi, gan vīnus, kas tapuši pēc tradicionālās tehnoloģijas, un pat tādus vīnus, kas ražoti no, piemēram, itāļu izejmateriāla. Kaut kāda norāde uz kvalitatīvu un tiešām vācu dzirkstošo vīnu būs vārdiem Deutscher (jeb vācu) Sekt uz etiķetes. Atrast austriešu Sekt nav vienkārši, bet arī kvalitatīvu vīnu procents būs augstāks. Nogaršojiet labu Sekt no Riesling vīnogām – iespaids neaizmirstams.
Cava: ¡No pasarán!
Vīns: Cava (klasiskā metode)
Galvenās šķirnes: Macabeo, Parellada, Xarel.lo
Nozīmīgākās vietas: Katalonija, Penedesa
Cava kataloniski nozīmē “pagrabs”, un labākie kavas paraugi pie mums nonāk no lielākajām saimniecībām, kas nav slikti – tās nodrošina kvalitātes noturību un visbiežāk iztiek ar saviem vīna dārziem. Parasti pusi asamblāžas kavā veido salīdzinoši neitrālā šķirne Macabeo, bet Parellada un Xarel.lo parūpējas par sarežģītību un skābumu. Ir arī atšķirīgi kavas ražotāji – biodinamisti un naturālisti, kuri vīnus drīzāk ražo pretēji vispārējiem priekšstatiem par kavu, kas tikai uzdzen azartu īpašas kavas meklējumos.
No kā tos dzer
Tradicionāli ar dzirkstošajiem vīniem mūsu priekšstatos saistās augstas glāzes flautas formā, taču, atvainojiet, tā jau ir pagātne. Labiem vīniem šodien daudz aktuālākas ir platas glāzes, kas ļauj vairāk veltīt uzmanību vīna aromātiem. Vienīgais iemesls, kas attaisno augstu un šauru glāžu izvēli, ir nevis vēlme vīnu dzert, bet gan skatīties burbulīšu dejā.
- Kauss de Champagne: viduslaiku atskaņas
Pēc leģendas, šīs glāzes forma pilnībā atbilst Francijas karalienes Marijas Antuanetes krūts formai. Piemērotas, lai spēlētos (būvētu piramīdas), nevis dzertu kvalitatīvu šampanieti – burbuļi izklīst, aromāts netiek koncentrēts.
2.Glāze-flauta: īgna popsa
“Steroīdflauta” vai, vienkāršoti, “tulpe”, šīs glāzes dižojas ar paplatinātu kausu, kas ļauj vīnam mūs aplaimot ar aromātu daudz vairāk nekā šaurās glāzes. De facto, standarts.
3. Glāze baltvīnam
Arvien vairāk un vairāk balsu aicina dzert labus dzirkstošos (īpaši vintāžas) no platākām glāzēm baltvīnam. Ziedosiet burbuļus, taču atklāsiet un izbaudīsiet vīnā to, ko jums gribējis paust vīndaris!
