Parastie jeb dabiskā korķa, skrūvējamie, sintētiskie un pat stikla – kāda gan šiem korķiem nozīme, ja jūsu uzdevums ir gaužām vienkāršs: iegādāties pieklājīgu vīnu gaidāmajām viesībām, turklāt neaptraipot sava mundiera godu viesu priekšā? Vai, stingri ievērojot cenas un kvalitātes atbilstības zelta likumu, izvēlēties pudeli baltvīna vai sarkanvīna ikdienišķām vakariņām? Vai par vīnu iespējams spriest pēc korķa, ar ko tas aizvērts? Un kāda ir korķa patiesā nozīme?
Mazliet statistikas
Lai izprastu pēdējos gados strauji mainīgo korķu «situāciju» vīna tirgū, izmantosim statistiku. Šobrīd pasaulē kopumā skrūvējamos korķus izmanto apmēram 20 procentiem galda vīna. Augusi arī plastikāta korķu popularitāte. Pašreiz tie aizņem 10 procentus tirgus segmenta, taču eksperti lēš, ka tuvākajā laikā tas sasniegs 25 procentus. Stikla korķi pēdējos gados kļuvuši neticami populāri Austrijas, Vācijas un Itālijas ražotāju vidū. Turklāt, pēc dažiem vērtējumiem, kopš 1980. gadiem dabiskie korķi zaudējuši apmēram 40 procentus vīna tirgū. Visvairāk tas attiecas uz vīniem, kuru cena nepārsniedz 10 eiro. Lai nu kā, bet šobrīd grūti iztēloties, ka vēl 2000. gadā 95 procenti visu vīna pudeļu tika aizvērtas ar dabisko korķi. Kāpēc vīna pasauli skārušas tādas pārmaiņas?
Cik maksā korķis?
Atbilde uz jautājumu, cik izdevīgi lietot dabiskos korķus, lielā mērā meklējama to cenā. Kvalitatīva viengabalaina korķa cena var svārstīties no 40 centiem līdz pat trīs eiro. Protams, paši dārgākie tiek izmantoti vīnam, kas atbilst super premium klasei un kam cena var sasniegt pat pāris tūkstošus eiro par pudeli. Skaidrs, ka šiem izcilajiem vīniem tāds ieguldījums būs likumsakarīgs un pilnībā sevi atpelnošs. Turpretī, iegādājoties jaunu plaša patēriņa vīnu, piemaksāt vismaz pāris eiro par korķi diez vai būs prāta darbs. Citiem vārdiem – vīndaris izvēlas korķi, piemērojot to vīna kvalitātei. Labākos korķus viņš atstāj izcilākajiem vīniem, kas pelnījuši ilgu izturēšanu. Bet ikdienas vīnus vai vīnus ar neilgu glabāšanas potenciālu (it īpaši, ja šo vīnu ražošana vīndarim izmaksājusi tikai «kapeikas») viņš aizbāzīs ar tādu korķi, kas viennozīmīgi norāda, ka šī pudele jāatver pie pirmās iespējas… Un vēl. Ja pudele ar dabisku korķi tiek transportēta vai ilgi glabājas vertikāli (!), piemēram, ilgu laiku atrodoties lielveikala vīna plauktā, korķis noteikti izžūst, un vīns pakāpeniski bojājas. Tāpēc dabiskais korķis diemžēl nav pārāk piemērots šādiem «nepieprasītiem» vīniem. Bet tas jau vistiešāk skar mūsu neattaisnotās cerības un, protams, arī naudasmaciņus.
Tāpēc, ka defekts!
Kaut arī dabisko korķu izmantošanu nosaka to cena, izvēlei ir arī cits pamatojums. Viens no dabiskā aizbāžņa trūkumiem ir korķa defekts, kas nereti veicina vīna sabojāšanos. Šā iemesla dēļ bojātā vīna apjoms (no visa vīna daudzuma pasaulē), pēc dažādiem vērtējumiem, sasniedz trīs līdz astoņus procentus. Lieta tāda, ka korķa miza satur trihloranizolu – vielu, kas vīnam var piešķirt raksturīgo pelējuma smaržu. Tiek lēsts, ka vīndarītavas katru gadu šā korķa defekta dēļ zaudē milzīgas naudas summas. Tāpēc nav pārsteidzoši, ka, piemēram, pazīstamās kompānijas Domain Laroche (Šablī, Francija) īpašnieks Mišels Larošs kādā intervijā bija gaužām kategorisks: «Korķa defekts bojā mūsu saimniecības labākos vīnus. Tajā pašā laikā es nesaskatu būtiskas atšķirības starp vīniem, kas aizvērti ar dažādu veidu korķiem.» Iespējams, šis ir vēl viens iemesls vīna cienītājiem pēc iespējas bezkaislīgāk un ar sapratni izturēties pret jaunmodīgajiem vīna korķiem, ar ko aizvērti vienkāršāki ikdienišķie vīni.
Vīna korķu veidi
Dabiskais korķis – no visiem korķiem pats dārgākais.* Dabiskā korķa priekšrocības nesakņojas tikai tā lietošanas tradīcijās un – kaut kādā mērā – arī rituālos. Pirmām kārtām korķis pudelē esošo vīnu apgādā ar mikroskopisku daudzumu skābekļa, kas dzērienam ļauj attīstīties un mierīgi nobriest, dažreiz pat vairāku gadu desmitu garumā. Līdztekus dabiskais korķis vīnu aizsargā no intensīvas saskarsmes ar gaisu, neļaujot tam oksidēties. Tieši tāpēc šo korķu izmantošana ir tik svarīga izciliem vīniem ar lielu glabāšanas potenciālu, kuriem skābeklis mērenās devās var būt draudzīgs sabiedrotais, bet pārāk lielās – nāvīgs ienaidnieks. Augstvērtīgi dabiskie korķi, ko izmanto kolekciju vīniem, vienmēr ir garāki nekā parastie (no 45 līdz 54 milimetriem), kā arī daudz elastīgāki un daudz blīvāki, kas ļauj pretoties laika ietekmei. Savs kvalitātes standarts ir arī korķiem, kas paredzēti vīniem ne pārāk ilgai glabāšanai (5-7 gadi). Šādiem vīniem parasti lieto ļoti elastīgus, taču ne pārāk stiprus korķus.
Kolmatētie korķozola mizas korķi (no fr. val. colmatage – iedobumu aizpildīšana).
Ja korķis ir ar defektiem, to var kolmatēt. Šajā procesā visus iedobumus vai tukšumus aizpilda ar sasmalcinātu korķa mizu, kas sajaukta ar speciālu līmi. Šādi apstrādāti korķi iegūst samērā prezentablu izskatu, taču tie nav piemēroti vīnam, ko paredzēts ilgi uzglabāt. Vēl viens mīnuss – tie bieži lūst, atverot pudeli.
Aglomerētie korķi
Šos korķus ražo no korķozola mizas granulām, ko iegūst no dabisko korķu ražošanas pārpalikumiem un sajauc ar pārtikas līmi, piemērotu saskarsmei ar pārtikas produktiem.
No kreisas puses uz labo: Dabiskais korķis, aglomerētais korķis, kolmatētais korķis, stikla korķis
Kombinētie korķi
Tos ražo no presētām korķa skaidiņām un viengabalaina korķa diska. Kombinētos korķus izmanto vīniem, kurus glabā ne ilgāk par gadu.
Mikrogranulētie korķi
Salīdzinoši jauna tehnoloģija. Šādus korķus ražo zem spiediena no īpašām korķa mizas granulām, kas nav lielākas par 0,5 mm. Pārtikas līmei tiek pievienots suberīns – organiska vaskveida viela, ko arī iegūst no korķozola. Šie korķi, salīdzinot ar aglomerētajiem, ir daudz lokanāki un elastīgāki.
Tik dažādi…
Sintētiskie korķi
Tie mēdz būt divu veidu – polietilēna (dažādi pēc kvalitātes, nelaiž cauri mitrumu, nemaina vīna aromātu un ir viegli izvelkami no pudeles) un vairāk iecienītie silikona korķi. Tomēr joprojām nav noskaidrots, vai fenols un sadalīšanās produkti saēd polietilēnu un vai polietilēns neveicina sērskābes sadalīšanos, kas var izraisīt strauju vīna saskābšanu. Jautājums atklāts.
Skrūvējamie korķi
Tos gatavo no alumīnija sakausējuma ar sintētiska materiāla oderējumu. Galvenā skrūvējamo korķu priekšrocība – zemā cena un absolūta izvairīšanās no riska iegūt korķētu vīnu. Mīnuss – nepietiekama mehāniskā caurlaidība. Tomēr, neraugoties uz visu, skrūvējamiem korķiem priekšroku dod ne tikai galda vīnu ražotāji, bet arī daudzas slavenas vīndarītavas. Taču jāpiemin, ka korķa izvēle ne vienmēr ir pašu vīndaru ziņā. Iemesls – likumdošana, kas regulē visu vīna ražošanas procesu, tai skaitā arī vīna pudeļu aizkorķēšanu. Piemēram, slavenā vīndarītava Allegrini no Veneto reģiona (Itālijā) bija spiesta atsaukt ar skrūvējamiem korķiem aizvērtu Valpolicella Classico partiju, jo tas esot pretrunā ar likumu par itāļu vīniem DOC (kas nozīmē kontroli pēc vīna izcelsmes). Tā kā pārliet vīnu citās pudelēs ar «pareizu» korķi nebija iespējams, kompānijai nācās risināt problēmu, pārlīmējot etiķetes, uz tām norādot tikai Valpolicella bez vārda Classico. Tādējādi cieta ne tikai vīna statuss, bet ievērojami tika samazināta arī tā cena.
Stikla korķi
Šī ir pati estētiskākā un pievilcīgākā alternatīva dabiskajam korķim. Taču arī šeit ir savi «bet». Pirmām kārtām – stikla korķis ir dārgs. Turklāt vīns pudelē ar stikla korķi attīstās mazāk intensīvi nekā pudelē ar dabisko korķi. Stikla korķis ir labs risinājums jauniem vīniem, bet ne vīniem, kas paredzēti ilgai glabāšanai. Tomēr šobrīd šādus korķus labprāt izmanto vīnu aizvēršanai Jaunajā pasaulē un arvien biežāk – arī Vecajā pasaulē, kur pagaidām stikla korķi vairāk izplatīti Vācijā, Itālijas ziemeļu reģionos un Austrijā.
“Par vīna īstumu var spriest, salīdzinot uzrakstus uz etiķetes un korķa. Tiem jāsakrīt! Etiķeti pārlīmēt nav grūti, kamēr korķi nomainīt praktiski ir neiespējami”
Neignorējiet korķi!
Par vīna īstumu var spriest, salīdzinot uzrakstus uz etiķetes un korķa. Tiem jāsakrīt! Ja tomēr konstatēta nesakritība, loģiskāk uzticēties korķim. Kāpēc? Atbilde ir acīmredzama. Etiķeti pārlīmēt nav grūti, kamēr korķi nomainīt praktiski ir neiespējami (tam nepieciešama speciāla iekārta). Informācija uz korķa var ietvert ne tikai zīmējumus (pēc pasūtītāja vēlmēm), bet arī norādes par vīna dārzu (apelāciju), vietu, kur vīns gatavots, ražas gadu (kā likums, to norāda uz korķa priekšējās daļas, ko vīna profi sauc par «spoguli»), kā arī – kur vīns pildīts, utt. Eiropas Kopienas dalībvalstīs šie uzraksti nav obligāti, izņemot dzirkstošos vīnus, kam uz korķa, lai izvairītos no viltojuma, vienmēr tiek norādīta vīnam atbilstošā apelācija. Piemēram, Champagne, Cremant de Bourgogne, Cava, Franciacorta.
