Markuss Molitors apvieno darba mīlestību, vācu pedantismu, ambīcijas un – pirmām kārtām – vīziju. Daudzi ievēro reģiona tradīcijas un centīgi pūlas radīt vīnus, bet tieši vīzija un Markusa sapnis atdot Mozeles rīslingam zaudēto pagātnes slavu viņa vīndarītavu izceļ starp simtiem citu šā gleznainā reģiona saimniecību.

Šobrīd, pēc 30 gadiem centīga darba, Markusa īpašumā atrodas 15 vīna dārzi, kas izmētāti pa visu Mozeles upes ieleju – no Braunebergas līdz Trāben-Trārbahai, bet 2001. gadā tiem pievienojās arī lauki pie Sāras upes. Neraugoties uz salīdzinoši nelielajiem attālumiem starp vīna dārziem (dažreiz runa ir par nedaudziem metriem pa labi vai kreisi), katrs no tiem atšķiras ar savu mikroklimatu un, kas īpaši svarīgi, ar augsni.

Piemēram, Braunеberger Klostergarten, kas atrodas pie nelielas tāda paša nosaukuma pilsētiņas, augsne bagāta ar smalki granulēta slānekļa un liela daudzuma akmeņu sajaukumu, kas vietējām vīnogām piešķir vieglumu un izteiktu mineralitāti. Šeit galvenokārt sastādīti Pinot Noir kloni – lēmums, ko savulaik pieņēma Markusa kolēģi, īstenojot ekscentrisku eksperimentu. Pārvietojoties nedaudz uz ziemeļiem, nonāksim Ürziger Würzgarten dārzā. Šeit atkal sastopams slāneklis, bet akmeņu vietu aizpilda ar dzelzi bagāta augsne, tādēļ nogāze, kad to neklāj zaļums, izceļas ar rūsgano nokrāsu. Šejienes vīnogas slavenas ar savu spilgto raksturu, kurā jūtamas garšvielas un gatavi augļi, svaigo, sabalansēto skābumu, un īpaši labi tās piemērotas saldajiem Spätlese vīniem.

“Ürziger Würzgarten dārzā atkal sastopams slāneklis, bet akmeņu vietu aizpilda ar dzelzi bagāta augsne”

Spriežot pēc visa, Markuss negatavojas apstāties. Pagājušajā gadā kļuva zināms, ka kopā ar slaveno Mozeles vīndari Van Volksenu viņš izpircis14 hektārus vecu vīnogulāju nogāzē Geisbergā. Pats Markuss par to īpaši nerunā, bet, kā informē slavenā vīna kritiķe Džensisa Robinsone, viņas rokās nonākušas senu dokumentu kopijas, kas liecina, ka baltvīni no šīs, ar zilo slānekli bagātās, nogāzes vēl 20. gadsimta sākumā izsolēs pārdoti dārgāk nekā slavenie Château Latour. 1970. gadu krīze, ko izraisīja augstās darba samaksas Mozeles nogāzēs, noveda pie pilnīga vīndarīšanas panīkuma Geisbergā, un vairāk nekā 30 gadu laikā turienes vīna dārzi aizauga ar krūmiem un kokiem. Markuss un Van Volksens nolēma vīndarīšanai piešķirt otru elpu un vīna cienītājiem dot iespēju novērtēt vienu no leģendārākajiem pagātnes rīslingiem.

1984. gadā jūs no tēva atpirkāt vīna dārzus un sākāt ražot vīnu ar savu vārdu – maigi sakot, neparasts solis. Kas motivēja šādai rīcībai? Kad jūs pirmoreiz apjautāt, ka vēlaties kļūt par vīndari?

Vēl būdams deviņpadsmitgadīgs jauneklis, es stāvēju Zeltinger Sonnenuhr vīna dārza pakājē un aptvēru, ka tieši šis vīna dārzs 20. gadsimta sākumā deva vienus no labākajiem, ja ne pašus labākos, vīnus pasaulē, bet viens no visdārgākajiem vīniem tolaik arī tika ražots no vīnogām, ko audzēja stāvajās Mozeles ielejas nogāzēs. Šī doma neatlaidīgi iesēdās prātā, un es aizdomājos – kas gan noticis? Kāpēc mēs atkal nevaram ražot pašus labākos un pašus dārgākos vīnus pasaulē? Vīnogulāji nav mainījušies, vīna dārzi – turpat, vajadzēja vienkārši kaut ko sākt darīt.

Doma ražot nevis vienkārši rīslingu, bet izmantojot tradicionālas metodes, jums radās uzreiz vai izkristalizējās pakāpeniski, iepazīstot jūsu vīna dārzus, vīndarīšanas mākslu un reģiona īpatnības?

Kopš pašiem pirmsākumiem mēs praktizējam ļoti tradicionālu pieeju vīndarīšanai – back to the roots jeb, kā mēs to saucam, atpakaļ pie sākotnes. Piemēram, delikātākai spiešanai mēs izmantojam grozu presi, bet vīnu izturam vecās koka mucās. Es vienmēr esmu vēlējies ražot tieši tradicionālo Mozeles rīslingu, kas man personiski nozīmē augstākās kvalitātes vīnu (Prädikatsweine) no Mozeles upes ziemeļu krasta vīna dārziem. Kāpēc no turienes? Vienkārši šo teruā vīni apbur ar smalko mineralitātes, sulīguma, skābuma un viegla salduma, ko rada atlikušais cukurs, savijumu, vienlaikus tie satur maz alkohola. Šī kombinācija tad arī padara mūsu reģiona rīslingus unikālus un atpazīstamus visā pasaulē.

Vai ir bijuši brīži, kad esat šaubījies par savu izvēli? Ko jums nozīmē vīndarīšana?

Man šķiet, ka nav nevienas profesijas, kurā savītos tik daudz šķietami nesavienojamu lietu. Esot vīndaris, tu katru dienu burtiskā nozīmē strādā kopā ar dabu, pēc tam dodies uz vīna pagrabiem vai ofisu tikties ar klientiem un vīna cienītājiem no visas pasaules – tas ir tik neprātīgi interesanti! Turklāt daba nepārtraukti mainās un katru gadu mums sagādā jaunus pārsteigumus. Tas nepadara mūsu darbu vienkāršāku, bet viennozīmīgi pievieno kaut ko negaidītu un piespiež nepārtraukti mācīties un apgūt jauno. Un pēdējais – man laimējies piedzimt un strādāt vienā no visskaistākajiem vīna reģioniem pasaulē – kā to var nemīlēt?! Tā ka es nekad neesmu šaubījies par savu izvēli.

Jūs minējāt noteiktus teruā, tāpēc nevaru nepieminēt Burgundiju, kur vīndari teruā īpatnībām velta pastiprinātu uzmanību. Cik daudz jums nozīmē viena vai otra teruā potenciāls un vai esat smēlies iedvesmu Burgundijā?

Katram vīna dārzam ir savs neatkārtojams raksturs. Augsne, tās izvietojums attiecībā pret sauli (ir vai nav vērsums pret dienvidiem), vīnogu šķirne un, protams, slīpuma leņķis nosaka, kāds būs vīns. Dažreiz vīna dārzi ir novietoti viens otram blakus, bet nelielas atšķirības pat vienā no minētajiem faktoriem var diametrāli pretēji mainīt vīna raksturu. Šī vissīkāko detaļu un teruā īpašību ietekme uz vīndarīšanas procesu patiešām Mozeli dara līdzīgu Burgundijai, bet man tā izvirza sarežģītu mērķi – atklāt ikvienu smalkāko detaļu un katru niansi mūsu ražotajos vīnos. Tāpēc ražas laikā mēs vīnogas novācam ar rokām un šķirojam dažādās kvalitātes kategorijās – Kabinett, Spätlese, Auslese utt. Ņemot vērā, ka mums pavisam ir ap 15 vīna dārzu un šādu šķirošanu veicam ikvienā no tiem, katru gadu gūstam iespēju saražot lielu daudzumu vīna. No vienas puses, visi šie vīni ir klasiski Mozeles rīslingi, no otras – katra vīna dārza unikalitāte, vintāža, vīnogu kvalitāte un ražošanas stils tos padara neatkārtojamus.

Tā ir darbietilpīga, taču interesanta pieeja, un es negatavojos to mainīt. Mēs atgriežamies pie Mozeles vīndarīšanas pamatiem un palīdzam mūsu vīniem atgūt pagaisušo slavu, atklājot īsta rīslinga unikālo raksturu vīna cienītājiem visā pasaulē.

Parunāsim par Mozeli. Ar katru gadu šis reģions kļūst arvien populārāks – iespējams, tas rada noteiktu ietekmi gan uz reģionu kopumā, gan uz vīndariem. Jums tā šķiet pozitīva tendence vai tomēr ne?

Tas vienkārši ir lieliski! Pēdējo divdesmit gadu laikā Mozele kā vīna reģions ir piedzīvojusi sava veida revolūciju – jauna vīndaru paaudze, kura vēlas atjaunot Mozeles līderpozīcijas vīna reģionu vidū, no jauna atgriežas pie tradīcijām un liek lietā reģiona un vietējo vīnogu spēcīgās puses. Šo noskaņojumu pārņem arī vecie vīndari. Jūtama vispārējs draudzīgums, lojalitāte un sadarbības gars – mēs cits ar citu dalāmies pieredzē un šādā veidā strādājam kopējā mērķa īstenošanai, proti, Mozeles un šā reģiona vīnu popularizēšanai. Šāda veida izrāviens nebūtu bijis iespējams bez atzinības – starptautiskas godalgas, ko Mozeles vīni gūst pēdējā laikā, ne tikai vienkārši popularizē mūsu vīnus, bet arī motivē vīndarus sasniegt vairāk, kas, protams, priecē.

2014. gadā uzreiz trīs jūsu vīni ieguva 100 punktus Wine Advocate eksperta Stefana Rainhardta vērtējumā. Fenomenāls rezultāts! Ko tas nozīmēja tieši jums kā vīndarim un vai tas jūs ietekmēja?

Šīs balvas – mūsu smagā ikdienas darba vīna dārzos un vīndarītavā novērtējums. Esmu laimīgs, ka, saņemot šīs balvas, pratu pievērst pasaules vīna sabiedrības uzmanību Mozelei un brīnišķīgajiem rīslingiem, ko šeit ražo. Ja man izdosies šai vīnogai atdot to popularitāti un slavu, kāda tai bija 20. gadsimta sākumā, es varēšu apgalvot, ka esmu sasniedzis vienu no saviem personiskajiem mērķiem. Tāpēc varu teikt, ka Wine Advocate balvas manī neko nemainīja, bet tikai stiprināja manu pārliecību par pareizi izvēlētu ceļu.

Starp vīniem, kam jūs dodat priekšroku, ir vīni no pilnīgi cita reģiona vai pat valsts. Kādu vīnu jūs nosauktu par savu visiecienītāko?

Es noteikti esmu Mozeles vīnu pielūdzējs, taču, ja nepieciešams izvēlēties kaut ko citu, tad, visticamāk, tie būs Burgundijas vīni, pret kuriem izjūtu īpašu kaisli. Vīni no Pinot Noir – tie rīslingi sarkanvīna izskatā, kam piemīt filigrāna struktūra, bagātīgs aromāts un garša un, kas ir vissvarīgāk, tie ir viegli baudāmi. Iespējams, mani saista tas, ka Burgundijas vīndari, gluži tāpat kā Mozelē, praktizē ļoti individuālu pieeju savam darbam, neatstājot nepamanītu nevienu vissīkāko detaļu un to ņemot vērā, radot vīnu.  Bez tam burgundieši, tāpat kā mēs,  milzīgu uzmanību velta katra teruā īpatnībām, kas, protams, ietekmē vīna kvalitāti.