Kas veido vīna cenu? To veido izdevumi par pudeli, korķi, etiķeti, reklāmu, piegādi, darba apmaksu un, protams, vīnogu cena, plus akcīzes nodoklis un vēsturiskais vīnogu augšanas vietas imidžs. Reģiona īpatnība, audzēšanas metode, vīnogu šķirne un laika apstākļi veido vīnogas vērtību, kas var atšķirties desmitiem reižu.

Lai savāktu nepieciešamos datus, mēs sazinājāmies ar Francijas ražotājiem no Šampaņas, Burgundijas, Ronas ielejas, Jura reģiona, kā arī ar Itālijas ražotājiem no Pjemontas, Sardīnijas, Alto Adiges. Pamatojoties uz datiem, kas iegūti no ražotājiem un no citiem avotiem, radījām vīna cenu struktūru atkarībā no pieejas vīna darīšanas procesam.

Mēs nolēmām neņemt vērā milzīgo vīna kritiķu, dažādu reitingu, uzvaru konkursos vai dārgu tūrisma vīna darītavu punktu ietekmi uz izmaksām un aprobežojāmies ar skaidri izmērāmiem faktoriem.

Tātad mūsu uzdevums – noteikt galvenos faktorus, kas ietekmē vīna vērtību pudelē.

1. Vīnogu vērtība var veidot līdz pat 60% no vīna cenas. Svarīgākajos vīna reģionos izmaksas par 1 kg vīnogu ir 2–3 lielākas nekā izmaksas veikalu plauktos. Cena ir ļoti atkarīga no pieļaujamajām audzēšanas normām par 1 hektāru konkrētā reģionā, vīna dārza apstrādes sarežģītības, mākslīgās apūdeņošanas izmantošanas izmaksām, zemes cenas un laika apstākļiem. No viena hektāra var iegūt no 2000 līdz 8000 kg vīnogu. Jo zemāka raža no viena hektāra, jo vairāk uzturvielu ogas saņēmušas, jo bagātāks un izteiktāks vīns.
Atkarībā no reģiona klasifikācijas un vīna kvalitātes  no viena vīnogulāja iegūst vienu līdz trīs pudeles vīna.

Vidējā  cena par 1000 kg vīnogu

  • Šampaņa (Francija) – 5500–6000 EUR. 
  • Pjemonta (Itālija) – 3500–5500 EUR. 
  • Burgundija (Francija) – 2700 EUR. 
  • Kampānija (Itālija) – 1500 EUR.

2. Laika apstākļi. Vīnogas ir lauksaimniecības produkts, kas tiek ievāktas reizi gadā un lielā mērā ir atkarīgas no apkārtējās vides ietekmes visas sezonas laikā. Vēls vai agrs pavasaris, lietus, krusa un citi pārsteigumi ievērojami samazina ogu apjomu un kvalitāti. Jo īpaši tas skar vīna ziemeļu reģionus Francijā, Austrijā un Vācijā. Piemēram, dažās Burgundijas daļās vīndari katru gadu zaudē no 30% līdz 100% ražas, kas, protams, atspoguļojas cenā nākotnē.

3. Zemes vērtība. To nosaka daudzi faktori, tai skaitā vietas ekspozīcija, augstums virs jūras līmeņa, augsnes tips, vīnogulāju vecums, klasifikācija un daudz kas cits. Liela nozīme ir vēsturiskajam vīna reģiona novietojumam un valsts popularitātei. Maksa par vienu hektāru svārstās no 20 000 EUR (zeme, kur audzē vīnogas galda vīnu ražošanai) līdz vairākiem miljoniem eiro par unikālām vietām, kurās vīnogām piemīt neparastas īpašības… Pie šīm zemēm pieskaitāmi vīna dārzi Šampaņā, Burgundijā, Bordo un Pjemontā.

4. Darba samaksa veido ļoti lielu daļu no vīna izmaksām. Viena no mūsdienu vīna darīšanas problēmām Eiropā ir liberālais darba likums, kas nosaka 35 stundu darba nedēļu un minimālo algu 1250 EUR. Darbaspēka izmaksas uz vienu saražoto pudeli var svārstīties no 0,40 līdz 2,8 EUR. Lielākā daļa ģimenes vīndaru ar maziem apgabaliem izmanto roku darbu, lai apkoptu vīnogulājus, novāktu ražu un to šķirotu. Vīndari, kuru platība ir lielāka un produkts ir vairāk izplatīts, protams, izmanto tehniku. Piemēram, lai laba Burgundijas vīna pudele nonāktu plauktā, vietējie vīndari apgalvo, ka cilvēka roka vismaz 70 reižu skar zemi, vīnogulājus, vīnogas, mucas, pudeles utt. Tas ir tāpat, kā veidojas izmaksas dizainera radītai kleitai vai uzvalkam. Cilvēki, kuri rada individuālus apģērbu modeļus, šuj tos ar rokām, piepilda produktu ar savām emocijām, zināšanām, piešķir tai lielāku vērtību citu cilvēku acīs. Šie vīndari paši kļūst par daļu no vīna, tā rakstura un garšas.

Kāpēc viens vīns maksa dargāk nekā cits? Kāpēc vīns maksa dargi? Kur nopirkt labu vīnu?

Tabula Nr.1

5. Atsevišķs stāsts ir par ozolkoka mucām. Daudzi vīndari vīna novecināšanai katru reizi izvēlas jaunas mucas, un to cena ir no 600 līdz 900 EUR atkarībā no mucinieka kvalifikācijas pakāpes. Barriques (franču mucas) ietilpst 300 pudeļu. Tādējādi mucas cena uz vienu pudeli vīna ir 2–3 EUR. Skaidrs, ka vīnam, kura cena ir 4–12 EUR, ar ozolkoku nav nekādas saistības, tam jābūt vieglam un sulīgam, un, ja tajā ir jūtamas vaniļas notis, tad, visticamāk, ražošanā izmantotas ozola šķeldas vai koka ķīļi – tas ir komerciāls gājiens. Šajā gadījumā ozols piesedz pamatmateriāla trūkumus. Augstas kvalitātes vīna ražošanā mucas tiek izmantotas, lai sasniegtu bagātāku un nobriedušāku vīna garšu, ar lielu uzglabāšanas potenciālu.
Diezgan bieži vīndari iegādājas lietotas 2–3 gadus vecas mucas, kas tiek pārdotas par 40–50 eiro, lai gan nelietotas maksājušas 600 eiro gabalā.

Mucu aritmētika

  • Vīns, kura cena ir, sākot no 3,5 EUR (ražotājvalstī), – vienkāršs, viegls vīns bez kontakta ar ozolu; ja tomēr tas ir jūtams, tās ir šķeldas.
  • Vīns no 6 līdz 10 EUR var būt izturēts vecās mucās, bet vajadzētu pievērst uzmanību zīmolam un ražotājam.
  • Vīns no 10 EUR un vairāk var būt izturēts mucā, ko ietekmē izejvielu tirgus cena un zemes izmaksas. Vīns no Francijas dienvidiem noteikti var tikt izturēts jaunās mucās.

6. Laiks, kā zināms, ir nauda. Ne visi vīni tiek papildus izturēti, taču tie, kas nokļuvuši mucās, nekavējoties kļūst dārgāki, jo prasa lielākas investīcijas iekārtās, uzglabāšanas telpās un izmaksās par darbu… Ja vīns pavada divus gadus mucā un vēl kādu laiku tiek izturēts pudelēs, runa jau ir par ilgtermiņa projektu, turklāt katru mēnesi vīndaris maksā algas, rēķinus, nodokļus un tā tālāk… Protams, visas šīs izmaksas tiks iekļautas vīna cenā. Piemēram, itāļu Barolo pudele maksā vismaz 35 EUR, un šis vīns tiek izturēts vismaz trīs gadus, bet biežāk – ilgāk, līdz brīdim, kad tas nonāk pārdošanā.

7. Korķis – ļoti svarīgs elements pareizai vīna attīstībai un ilgtermiņa uzglabāšanai. Korķa kvalitāte ir atkarīga no materiāla, no kā tas izgatavots, un ražotāja uzticamības. Atkarībā no vīna līmeņa, tiek izmantoti dažādu veidu korķi. Lētākais, kas izgatavots no kompozītmateriāla un kam cena ir 0,05 EUR, nav īpaši domāts glabāšanai. To izmanto masveida produkcijas vīniem. Portugāļu korķis – garumā no 6 cm un izgatavots no viena mizas gabala – maksā 3 EUR un ir paredzēts vīniem, kas var attīstīties līdz pat 30–50 gadiem. Vidēji augstas kvalitātes vīna korķis ražotājam izmaksā 0,40 EUR.

8. Etiķete – galvenais komponents, kas bieži kalpo kā norāde vīna izvēlē. Šeit cena svārstās no 0,10 EUR par atturīgas elegances līdz 0,90 EUR par svētku šampanieša “tērpu” ar zelta foliju uz kakliņa.

Ielūkosimies tabulā Nr.1, kurā apkopoti galvenie faktori un skaitļi. Kā redzat, mēs esam ieguvuši vienas vīna pudeles aptuvenas paredzamās ražošanas izmaksas divām dažādām vīna klasifikācijām.
Kreisais stabiņš – Vin de Pays – galda vīnu kategorija. Atļautības robežas šo vīnu ražošanā ir tikpat plašas kā pieļaujamo rajonu robežas vīna audzēšanai.
Labais stabiņš – A.O.C.– visaugstākā Francijas klasifikāciju kategorija. Vīns ar ģeogrāfisku izcelsmi, kura ražošanas metodes (vinifikācija) un šķirnes vīnogas ir stingri atrunātas konkrētās vīna apelācijas likumā konkrētā vīndarīšanas teritorijā. 

Tagad, kad esam izpētījuši galvenos faktorus, kas veido vīna cenu, rodas jautājums: kas ir iekļauts vīna pudeles cenā Latvijas veikalu plauktos? Cik lielu daļu no cenas veido pats vīns?
Piemērā ar divu cenu kategoriju vīniem (9 EUR un 18 EUR vērtībā) redzams, kā sadalās pudeles komponentu izmaksas.

Kāpēc viens vīns maksa dargāk nekā cits? Kāpēc vīns maksa dargi? Kur nopirkt labu vīnu?

Tabula Nr.2

Tabulā Nr.2 skaidri redzams – jo lētāks vīns, jo augstākas importētāja, loģistikas un iepakojuma izmaksas. Šajā salīdzinājumā, kad pudeļu cena veikala plauktā atšķiras divas reizes, faktiskās vīndara izmaksas vīna saražošanai atšķiras četras reizes. Es pieņemu, ka vīna kvalitāte arī būs četras reizes labāka, un esmu pilnīgi pārliecināts, ka šie vīni ir ar pilnīgi atšķirīgām dvēselēm un ķermeņiem.

Secinājums ir šāds: ja jūs gribētu nopirkt pudeli vīna, kurā lielāko daļu cenas veido pats vīns, jums būtu jāizvēlas pudele par 18 EUR.

Dzeriet labu vīnu!