Tevi jau neskaitāmas reizes intervējuši par Argentīnas piedzīvojumiem. Pastāsti mums par saviem nākotnes plāniem, kas mainījies pēc Argentīnas?
Par gatavošanos un plānošanu, atbalstu… Tas viss jau kaut kur ir izskanējis. Par nākotni gan varam parunāt, jo tieši plānoju mazliet paplašināt savu darbības virzienu. To bagāžu, kas iegūta visu šo gadu laikā, gan teorētiskās zināšanas, gan pieredzi 17 gadu garumā restorānā Vincents ar Mārtiņu Rītiņu, kurš mani ļoti daudz iedvesmojis, esmu ņēmis līdzi visur – ceļojumos, smalkos un pasaules slavenākajos restorānos. Vienmēr bijusi doma, ka man gribētos sniegt savas zināšanas plašāk un tālāk. Ir daudz veidu un iespēju. Kā es to darīšu, izmantojot mājaslapu, uzzināsiet rudenī. Globāli papētot, kas notiek, redzams, ka tiem vīnziņiem, kuri ar savu vārdu un darbiem sevi jau pierādījuši, tas ir tikai loģisks solis. Protams, var uzdot jautājumu, vai Latvijas nelielajā tirgū ilgtermiņā būs pietiekams pieprasījums.
Vai tu skaties tikai Latvijas mērogā?
Nu lūk! Mērķis ir iekarot Baltiju. Jau esmu saņēmis uzaicinājumu doties uz Krieviju. Novembra beigās braukšu uzstāties seminārā, kas notiks Pēterburgā. Semināra nosaukums – Kā kļūt veiksmīgam vīnzinim. Tas ir pirmais solis ārpus Latvijas. Bet skaidrs, ka nedrīkst apstāties. No vienas puses, pietiktu – esi ieguvis septīto vietu pasaulē, kas ir ļoti ļoti augsts sasniegums, bet, zinot sevi, man ir grūti apstāties pie sasniegtā, ir sajusta uzvaras garša, un var iet tālāk. Pasaules mērogs gan ir pēc pāris gadiem, bet nākamgad ir sacensības Eiropā, kas ir tuvākais solis, kam gatavošos un mēģināšu labi nostartēt.
.jpg)
Degustācijas laikā Noble Wine vīna pagrabā
Vai tu jau aptuveni zini savus konkurentus Eiropas čempionātā?
Eiropas čempionāts būs vismaz tikpat grūts no konkurentu viedokļa, ja pat ne grūtāks. Tas kodols, kas bija visspēcīgākie pasaulē, bija eiropieši, tie paši kadri, izņemot zviedru. Tātad būs vēl grūtāk, jo pusfinālā vietu būs vēl mazāk – 10–12, nevis 15, un arī mazāk dalībvalstu, tikai 36. Tas notiks aprīlī/maijā, un plāns jau ir skaidrs. Decembrī sākšu gatavoties ļoti nopietni, esmu vēl formā no pasaules čempionāta un galvenais ir sastādīt labu plānu.
Strādāsi pie sava personīgā zīmola pulēšanas?
Protams, darbu restorānā es nekādā gadījumā nevēlos pārtraukt, jo tā ir īstā vide, kurā vīnzinim strādāt. Bet papildus tam es konsultēšu. Nākotnē, iespējams, pat būs kursi, kuros vēl kompaktāk nodot savu bagāžu – gan vīna profesionāļiem, gan vīna mīlētājiem. Tas ietver gan korporatīvos, gan privātos pasākumus, dzimšanas dienas un degustācijas. Mājaslapa būs vide, kurā mani atrast.
Skatoties uz to, kas tālāk notiek ar pasaules atzinību guvušiem vīnziņiem, redzams, ka daži pievērsušies pat vīna darīšanai. Vai tev ir bijusi doma radīt savu vīnu un piedāvāt kādu smalku Austrijas rīslingu ar Tomsona vārdu?
Atskatoties uz studijām vīna akadēmijā (Austrijā – M.K.) kopā ar Mārtiņu (Mārtiņš Pīlēns – M.K.), Aigaru (Aigars Lukstiņš – M.K.), Kasparu (Kaspars Reitups – M.K.), Pīlēns bija vienīgais, kurš izrādīja patiesu interesi par vīna darīšanas procesu. Turpretī mēs ar Kasparu, mācoties enoloģiju un vitikultūru, nolēmām, ka tas nav mums. Tāds darbs vīna laukā! Tas tiešām ir sarežģīti, jāņem vērā ļoti daudz nianšu, kā var manipulēt ar materiālu vīna darītavā, pamatīgi jāzina ķīmija. Tā ir pilnīgi cita pasaule. Pagaidām es sevi neredzu kā vīndari. Bet nekad nesaki nekad!
Tavs vārds pasaulē skan kopā ar vārdu – Latvija. Kā tu pats esi to izjutis?
Arī Argentīnā tā notika, un tas bija ļoti patīkami. Protams, esmu ieguldījis ļoti lielu darbu, man palīdzējuši cilvēki, kuri man apkārt, un tās emocijas ir neaprakstāmas, ka tas viss ir atalgojies uzvarā, ja tā to var nosaukt. Man bija milzu gandarījums, ka no tādas mazas valsts esmu iznesis Latvijas vārdu uz globālās skatuves. Reportieri, galvenokārt no Āzijas, nāca klāt un prasīja, kas Latvijā notiek, kāda te vīna kultūra un, protams, kur Latvija atrodas. Patīkami, ka viena no pasaules ietekmīgākajām vīna industrijas mācību iestādēm WSET ietvītoja un uzrakstīja paldies saviem studentiem, mēs tur bijām trīs – Jolie du Pois (3. vieta), Heidi Makenen un es. Atgriežoties visiem teicu, ka vīna industrija ir uz pareizā viļņa, kas varētu piesaistīt jaunākus cilvēkus nopietnāk pievērsties vīna izzināšanai.
.jpg)
Latvijas vīnziņu konkursā Rīgā
Vai domā, ka Latvijā jāveido vīnziņu zīmols?
Varbūt nākotnē tiešām par to jādomā. Pieredze mums ir, cilvēki arī. Būtu jādomā par izglītības sistēmu, izglītošanu. Man patīk, kā fundamentu un domāšanas veidu ielika Austrijā – viņi iemāca saprast vīnu. Saprast un respektēt – caur zināšanām. Es diezgan bieži esmu novērojis, ka pat vīna industrijā iesaistīti cilvēki vīnu pagaršo un saka, ka vīns ir galīgi garām vai tanīnains, vai nesabalansēts. Protams, jebkurā gadījumā tas ir subjektīvi. Taču, ja zini, kā un kur, kādā augsnē vīnogas augušas, kā ar tām darbojas vīna darītavā un kas ir galvenie faktori, tad pirmām kārtām tu izrādi cieņu vīnam un zini, ko no tā sagaidīt un kā vīns garšos. Vai šis vīns šķitīs gards, tas jau ir cits jautājums. Galvenais mērķis, vienalga, vai tas ir vīna mīļotājs vai jauns vīna profesionālis, ir saprast, ka, piemēram, Argentīnas Tannat garšo tā un tieši tā, taču šis vīns var nebūt jūsu favorīts.
Vēl būtu jāizdomā sertifikācijas sistēma. Veids, kā sistematizēt – jāiziet kursi, skola vai lekciju daudzums. Jāizveido mācību struktūra. Nākotnē to varētu darīt Latvijas vīnziņu asociācija – vīnzinis nopietni mācās un saņem sertifikātu, kas apliecina, ka ir iegūtas labas pamatbāzes zināšanas. Es nerunāju par asociācijas desmit lekciju kursu. Pēc tam iespējams izlemt, vai turpināt izglītoties ārpus Latvijas, iegūstot starptautisku izglītību.
Lai iegūtu ASI Somelier Sertification, jānoliek diezgan grūts eksāmens. Tas nākamgad būtu jāpamēģina.
Intervijas turpinājumu lasiet jau rītdien mūsu mājaslapā.
