Neraugoties uz kaimiņos esošo pasaulē slavenāko dzirkstošo vīnu reģionu jeb, precīzāk, Šampaņu, Burgundijas dzirkstošie vīni vienmēr tikuši augstu vērtēti burbulīšu cienītāju aprindās. Kvalitātes un garšas ziņā tie ir nevainojami, bieži vien pat vienā līmenī ar šampanieti, taču cenā daudzkārt demokrātiskāki. Crémant de Bourgogne – tieši tā sauc labākos Burgundijas dzirkstošos vīnus.

Vīndarīšanas vēsturē dzirkstošā Burgundija ierakstīta kopš 1822. gada, kad no Šampaņas uz Burgundiju pārcēlās gados jaunais vīndaris Fransuā Bazilē Ūbers un sāka strādāt pie cukurbiešu pārstrādes rūpnīcas un vienlaikus arī Mercurey un Rully vīnadārzu īpašnieka. Tajā pašā gadā Džozefs Žils Lusers no Nuits-Saint-Georges sāka gatavot sarkanos dzirkstošos vīnus Cote-d’Or (Chambertin, Richebourg, Romanee).

1830. gadā dzejnieks Alfrēds de Misē Burgundijas «putojošo» vīnu («Bourgogne mousseux») pirmoreiz pieminējis savā darbā «Rafaela slepenās domas». Vēl viens interesants fakts no dzirkstošo vēstures – 1860. gada augustā Napoleons III un imperatrise Jevgēnija dažas naktis pārlaiduši Dižonā, kur vakariņās viens no pasniegtajiem vīniem bijis 1846. gada Romanée Mousseux no slavenās rūpniecības zonas Vosne-Romanée.

Jau 19. gadsimta sākumā šī ziemeļu reģiona teritorijā, vietā, kas nes nosaukumu Nuits-Saint-Georges, notika pirmie mēģinājumi radīt dzirkstošos vīnus, un tie pieder vietējam negociantam Džozefam Žilam Luseram, kurš bija apguvis tradicionālo šampanieša ražošanas metodi. Pirmos vietējos «šampaniešus» sāka ražot Chablis, Nuits-Saint-Georges, Rully un Tonnerre, jo izsmalcinātie vietējie vīni bija ideāli piemēroti tieši dzirkstošo vīnu ražošanas jaunajai tehnoloģijai. Sākotnēji pēc «champenoise» metodes ražotos dzirkstošos vīnus visus vienoja kopējs nosaukums – Bourgogne Mousseux AOC. Taču vēlāk ražotāji izrādīja vēlmi īpaši izcelt pēc šampanieša metodes gatavotos vīnus, kas noveda pie tā, ka 1975. gada 17. oktobrī tika izveidota jauna apelācija Crémant de Bourgogne AOC. Vienlaikus tika precīzi noteikti kvalitātes kritēriji un nosacījumi dzirkstošo vīnu ražošanai pēc tradicionālās metodes, kuru izmanto Šampaņā.

Gandrīz šampanietis

Burgundijā vīnogas šai vīnu kategorijai var tikt audzētas praktiski jebkurā reģiona daļā. «Visa Burgundija tajā ir iesaistīta,» paskaidro Pjērs du Kuidiks (Pierre du Couëdic), kurš teju 15 gadus pilda UPECB (Crémant de Bourgogne ražotāju apvienība) galvenā vadītāja amata pienākumus. «Burgundijā nav neviena ciema, kur neražotu Crémant.» Tāpēc ražu savāc no dažādiem apgabaliem, ar atšķirīgu augsnes sastāvu, kas vistiešāk ietekmē topošā dzirkstošā vīna stilu un raksturu. Piemēram, Burgundijas ziemeļu daļā ar krīta augsnēm vīnogas piešķir vīnam daudz minerālāku raksturu, bet dienvidos, kur pārsvarā ir akmeņainas un granīta augsnes, dzirkstošie vīni ir daudz augļaināki un piesātinātāki.

Precīzāk, tāpat kā šampanietim, arī Crémant de Bourgogne var izdalīt vairākus stilus pēc izmantotajām vīnogu šķirnēm un gatavošanas tehnoloģijām. Lūk, daži termini, kas ļaus noskaidrot, kāda stila Crémant gaidāms jūsu pudelē.

Rosé – rozā dzirkstošais, kura gatavošanā izmantotas sarkanās vīnogas, lai iegūtu piesātinātu vīnu ar rozīgu nokrāsu. Kā likums, šie ir ļoti viegli un svaigi vīni atšķirībā no šampanieša, kura rozā versiju gatavo tikai izņēmuma gadījumos.

Blanc de Blancs – kā jau liecina nosaukums (no fr. val. – baltais no baltā), šādam dzirkstošajam atļauts izmantot tikai balto vīnogu šķirnes, pārsvarā tās ir Chardonnay.

Blanc de Noirs – šai gadījumā viss ir otrādi, un šis gaišais dzirkstošais vīns tiek gatavots tikai no sarkano vīnogu šķirnēm (no fr. val. – baltais no melnā); visbiežāk tas ir Pinot Noir.

Ražas gadu drīkst norādīt tikai gadījumā, ja vīna ražošanā izmantotas vienas ražas vīnogas, nepievienojot rezerves vīnu. Tas iespējams vienīgi pašos labākajos ražas gados, bet lielākoties Crémant ražošanā izmanto dažādu gadu ražas sajaukumu, kas ļauj vienkāršot šo procesu un palētina pašu vīnu.