1970. gada jūnijā Nikola un Bernārs Šavi (Nicole, Bernard Chave) iegādājās nelielu īpašumu ‒ 4 hektārus zemes Merkirolas ciemā, Dromas departamentā. Vienu hektāru tolaik aizņēma apelācijas Crozes Hermitage vīnadārzs, bet visa pārējā platība bija atvēlēta augļu dārziem ‒ ķiršu un aprikožu kokiem, bumbierēm un ābelēm. No 1972. gada viņi dažu turpmāko gadu gaitā turpināja īpašumu paplašināt, jaunos zemes gabalus apstādot vai nu ar vīnogulājiem, vai augļu kokiem. 1994. gadā Šaviem piederēja jau gandrīz 16 hektāru, to skaitā ‒ viens hektārs Hermitage un 6,5 hektāri ‒ Crozes Hermitage apelāciju vīnadārzi un 8,5 hektāri augļu dārza. No 1970. līdz 1973. gadam Šavi savas vīnogas pārdeva uzpircējiem, bet 1973. gadā tika iepildīta viņu pirmā vīna tvertne. 1974. gadā viņi iestājās Tenlermitāžas vīna kooperatīvā, kur darbojās līdz 1978. gadam. 1979. gadā tika pieņemts lēmums dibināt pašiem savu vīndarītavu. 1983. gadā Šavi izbūvēja pazemes pagrabu. Tolaik visu savu produkciju viņi pārdeva uzpircējiem un privātiem klientiem gan pildītu pudelēs, gan arī vairumā. 1996. gadā, atgriezies mājās pēc studijām un karadienesta, ģimenes biznesā oficiāli iesaistījās arī pāra dēls Janns (Yann Chave), kurš tagad kopā ar vecākiem strādā gan vīnadārzos, gan vīndarītavā. Viņš pārveidoja vīnadārzus, pirmajā vietā liekot kvalitāti. Jannam radās iespēja nomāt vēl 5 hektārus zemes un stādīt jaunus vīnadārzus. Īpašums turpināja augt, un 2007. gadā Šaviem piederēja jau aptuveni 20 hektāru plaši vīnadārzi; augļu dārzu vietā tolaik jau bija sastādīti vīnogulāji. 2003. gadā Janns uzcēla jaunu vīndarītavas ēku. Šobrīd lielākā daļa no produkcijas tiek pārdota pudelēs. Nedaudz svārstoties no gada gadā, eksporta līmenis vidēji ir 60% no kopējās produkcijas (vīns ceļo uz Eiropu, Ameriku, Āziju un Austrāliju); pārējais nonāk pie franču vairumtirgotājiem un restorānos (tajā skaitā izcilajos Bocuse, Ducasse, Troisgros, Marcon, Pic, Chabran, Têtedoie, Les Cèdres u.c.); lielveikalos Yann Chave vīnu nav iespējams iegādāties.