Tā ir unikāla iespēja ne tikai nobaudīt divsimts labākos barolo un barbaresko vīnus, kas ir gatavi doties ceļā pie saviem cienītājiem, bet arī reta iespēja satikt un aprunāties aci pret aci ar varenajiem Pjemontas vīndariem.
Šīs degustācijas unikālā atšķirība ir tāda, ka atšķirībā no slēgtiem pasākumiem, kas paredzēti presei un vīna nozares profesionāļiem, tikai šeit un tikai šajā dienā durvis ir atvērtas visiem interesentiem. Tādas durvis Jūs nebūsiet redzējuši! Nevelti Barolo dēvē par vīnu karali un karaļu vīnu, bet pati piemērotākā vieta šādam pasākumam ir karaļnama pagalmi. Parasti, tās ir agrākās karalisko ģimeņu rezidences, kurās sperot jau pirmos soļus elpu aizrauj notiekošā skaistums un svarīgums. Tik tiešām, vīni, kas tiek uzskatīti par labākajiem vīniem pasaulē, jau paši par sevi ir Pjemontas vēstures un kultūras vērtība.
Pēdējos gados šī izsmalcinātā degustācija tiek organizēta nesen restaurētā Savoju karaliskās ģimenes vasaras rezidencē — Reggia Venaria Reale, kas tiek dēvēta par Tūrīnas Versaļu. Labāko barolo un barbaresko vīnu degustācija notiek šīs pils pērlē — Diānas galerijā, ko ir radījis arhitekts Juvara.
Turīnas Versailles – Reggia Venaria Reale
Lūkojoties uz sniegbalto sienu un griestu apdari vai apskatot “Versaļas stilā” izpildītos dārzus un strūklakas aiz loga, ir viegli pazaudēt saikni ar realitāti. Augstā emocionālā pievienotā vērtība šajās degustācijās sagādā īpašu baudu. Jāatzīmē, ka šis pasākums netiek īpaši reklamēts, it īpaši ārvalstīs, tāpēc man ir prieks aprakstīt šo lielisko pasākumu Noble Wine lasītājiem.
Kā AIS Piemonte darba grupas loceklim kopš 2000. gada, man ir paveicies piedalīties šo pasākumu organizēšanā, gadu no gada paplašinot manu redzesloku, iepazīstot vīnus un vīndarus, kurus bieži sauc par vareniem, apmeklēt viņus mājas un darba vidē, lai arvien vairāk iepazītu viņu vīnus, kas ir saistīti ar Pjemontas vēsturi un teritoriju. Sāksim ar Pjemontu.
Pjemonta un Turīna
Šodien Pjemonta (Piemonte) piedzīvo īstu tūrisma bumu. Neskatoties uz unikālajiem dabas apstākļiem, bagāto vēsturi un kultūru, izmeklēto virtuvi un lieliskajiem vīniem, Pjemonta, kas ir labi pazīstama augstdzimušu personu vidū visā pasaulē, vēl nesen bija praktiski slēgta masveida tūrismam.
Pēc 2006. gada Ziemas Olimpiskajām spēlēm notika būtiskas pārmaiņas, un kopš tā laika tūristu plūsma Pjemontā stabili pieaug. Pats nosaukums — Pjemonta — nozīmē “kalna pakājē”. Šis reģions stiepjas no Alpu pakājes, kas to norobežo no Francijas un Šveices, līdz Apenīniem dienvidos, kas ir dabiskā robeža ar Ligūriju, bet Madžores ezers un Tičīno upe ir Pjemontas dabiskās robežas ar Lombardiju.
Šis reģions piedāvā neticami plašas atpūtas un izklaides iespējas katrai gaumei: ezeri un kalni, slēpošanas kūrorti, desmitiem dabas parku un rezervātu, termālie avoti, bagāts kultūras mantojums, viduslaiku cietokšņi un Pjemontas pilis, un, visbeidzot, izmeklētā Pjemontas virtuve un lieliskie vīni sniedz nepārspējamus iespaidus viesiem no visas pasaules.
Turīna, Pjemontas galvaspilsēta, ir pārsteidzoši skaista un ir vairāk nekā divus tūkstošus gadu veca — karaļu pilsēta un pirmā apvienotās Itālijas galvaspilsēta. Pjemontas vēsture ir cieši saistīta ar Savoju karalisko dinastiju: 1562. gadā viņi izvēlējās Turīnu par savu jauno galvaspilsētu un pārvācās no Šamberī. Par karaliskās pilsētas spīdošo pagātni atgādina Savoju rezidences, kas atrodas Turīnas vēsturiskajā daļā: karaļa pils, Palazzo Madama (karalienes Francijas Marijas Kristīnes pils), Karinjano pils, Valentīno pils, kā arī Ēģiptes muzejs, Karaliskā ieroču palāta, daudzie mākslas muzeji, kuru pamatā ir karaliskās dinastijas kolekcijas.
.jpg)
Turīna, Pjemontas galvaspilsēta, ir pārsteidzoši skaista un ir vairāk nekā divus tūkstošus gadu veca — karaļu pilsēta
Var ilgi un plaši uzskaitīt neparastās un savā ziņā unikālās vēsturiskās īpašības, kas ir obligātas tūrisma maršrutus sastāvdaļas, vai stāstīt par interesantām tradīcijām, kas arī šodien ir Pjemontas iedzīvotāju lepnums. Tomēr ieraudzīt un izjust apburošo pilsētas šarmu ir līdzvērtīgi kādam svarīgam ieguvumam dzīvē. Pilsētas īpašais dzīves ritms, kura neatņemama sastāvdaļa ir estētiskas un harmoniskas baudas pauzes dienas laikā daudzajās kafejnīcās un bāros, ir veidojies nevis desmitgažu, bet simtgažu laikā. Tāpēc šeit ir tik daudz tā saukto vēsturisko kafejnīcu un restorānu, kultūras salonu, kas ar laiku ir kļuvuši par tūristu apskates vietām, kuras apmeklējot jūs nonāksiet gadsimtiem senā vēsturē.
Šajās vēsturiskajās kafejnīcās, kopš 19. gadsimta beigām, ir apvienoti dažādi arhitektūras stili, seni interjera priekšmeti, kā arī dažādas delikateses un ēdieni, mākslas darbi, literatūra, satīra un politika. Šo vietu apmeklēšana ir kļuvusi par Turīnas iedzīvotāju dzīvesveida un ikdienas sastāvdaļu — lēni baudīt bičerīnu (itāļu valodā bicchierino nozīmē “glāzīte”, kas ir Turīnas tradicionālais dzēriens, kura sastāvā ir kafija, šokolāde un saldais krējums) un sapņot par dzimtenes labklājību. Šeit iegriezās arī strādnieki, lai atpūstos pēc grūtās darba dienas rūpnīcā.
Turīnas un citu Pjemontas pilsētu vēsturiskās kafejnīcas glabā neparastas vēstures liecības. Viss interjers — krēsli, galdi, griestu apdare — ir vērtīgs māksliniecisks mantojums. Šajās vietās liekas, ka laiks ir apstājies. Visi saldumi (gandrīz visi) — no kūciņām un šokolādes konfektēm līdz aperitīviem un mērcēm — ir noslēpums, jo ir pagatavoti pēc konkrētās vietas receptes. Šīs kafejnīcas ir interesantas gan no mākslas viedokļa, gan ēdienu unikalitātes ziņā, kuras spēks slēpjas ne vien recepšu rūpīgajā glabāšanā, bet arī to ikdienas izmantošanā.
Šeit Jums pasniegs tieši tādu bičerīnu, kādu to dzēra grāfs Kamillo Kavuārs, saglabājot tādu pašu kafijas, šokolādes un saldā krējuma proporciju. Jūs nogaršosiet bon-bonu vai briošī (tā šeit sauc kruasānus)— saldas vai sāļas, dažādu garšu karameles, kas ir pazīstamas visā pasaulē, kunezī ar rumu (Kuneo ir liela pilsēta Pjemontā), riekstus šokolādes krēmā ar liķieri, dronorezī — bizē ar džanduija šokolādes krēmu, džandujotti — riekstu un šokolādes konfektes, kas ir nosauktas par godu Pjemontas karnevāla personāžam Džanduija, marron glasse, pralīne, torrone — riekstu nuga, kuras galvenais ingredients, tāpat kā džanduijā, ir Pjemontas rieksts… Kā arī vietējie vermuti un passito, kas ir Pjemontas pauzes starp pusdienām un vakariņām neatņemama sastāvdaļa.
.jpg)
Senais restorāns “Del Cambio”, kas atrodas pašā Turīnas centrā, ir dibināts 1757. gadā un atrodas laukumā, kas liek sirdij pukstēt straujāk, sajūtot vēsturiskā mantojuma svarīgumu. Tas atrodas pretī Karinjāno pilij, kas tika izvēlēta par pirmā apvienotās Itālijas parlamenta sēdes vietu 1861. gadā. Šis restorāns bija grāfa Kamillo Benso Kavuāra (Camillo Benso Conte di Cavour) mīļākā vieta, kas spēlēja svarīgu lomu ne tikai barolo vīna dzimšanā, bet arī Itālijas apvienošanā. Šeit pusdienoja Kazanova, Mocarts, Goldonī, Balzaks un daudzas citas vēsturiskas slavenības.
Arī šodien restorāns ir saglabājis savu izskatu gandrīz bez pārmaiņām, bet svarīgākie dizaina elementi, piemēram, spoguļi, lustras un freskas, ir oriģināli, kas tikuši delikāti restaurēti. Pēc kvalitatīvas restaurācijas gadu iepriekš, restorāns atkal ir atvērts apmeklētājiem. Pateicoties investīcijām vairāku miljonu apjomā, ir pilnībā saglabāti antīkie elementi: 1875. gada freskas, spoguļi, zeltījums, Pralijas marmors, senās apburošās lustras. Mūsdienās “Del Cambio” atkal tiek uzskatīts par vienu no Turīnas labākajiem restorāniem, kas ir pelnījis pašas izsmalcinātākās publikas uzmanību, un tam par pierādījumu ir Michelin zvaigzne.
Vīns un vīnogas
Viennozīmīgi Pjemontas vīni un virtuve ir spēcīgākais faktors, kas iekaro pat prasīgāko ceļotāju sirdis uz visiem laikiem. Kvalitatīva ēdiena un izmeklētas maltītes kults Pjemontā ir acīmredzams, un viesiem rodas iespaids, ka viņi ir nonākuši gastronomiskā paradīzē.
Īstā Pjemontas bagātība ir autohtonās vīnogu šķirnes. Balto vīnogu šķirnes — Arneis, Cortese, Erbaluce, Timorasso, Favorita, Nascetta. Sarkano vīnogu šķirnes — Nebbiolo, Barbera, Dolcetto, Freisa, Grignolino, Pelaverga, Ruchè, Brachetto. Pjemonta ieņem pirmo vietu Itālijā pēc ražoto vīnu skaita, kas ir novērtēti ar kvalitātes sertifikātu vino di qualità, kas tiek piešķirts augstas kvalitātes vīniem.
16 vīniem uz pudeles kakliņa ir augstākās kvalitātes atzīme — etiķete DOCG: Alta Langa, Asti, Barbaresco, Barbera d’Asti, Barbera del Monferrato Superiore, Barolo, Brachetto, Dolcetto di Dogliani Superiore, Dolcetto di Ovada Superiore, Dolcetto di Diano d’Alba, Gavi, Erbaluce di Caluso, Ghemme, Gattinara, Roero, Ruchè di Castagnole Monferrato. Vēl 44 vīniem ir kvalitātes atzīme DOC.
Īpašu gastronomiskās Mekas slavu ir ieguvusi Lange zona, kas atrodas 60 km attālumā no Turīnas, un tās galvaspilsēta Alba. Būtiski svarīga loma šeit ir rudens dievu dāvanai — Albas baltajai trifelei — un lieliskajiem barolo un barbaresko vīniem, kas tiek uzskatīti par vieniem no labākajiem visā pasaulē. Šie vīni ir unikāli, jo tiek radīti no autohtonas nebbiolo vīnogu šķirnes, kas dod tikai šai planētas zonai raksturīgos rezultātus. Neparastais aromāts un spēcīgie, nebbiolo raksturīgie tanīni padara vīnu par piemērotu ilgstošai izturēšanai. Agrā vecumā, pat pēc izturēšanas 2-3 gadu garumā ozolkoka mucās un viena gada pudelē, kas ir obligāti noteikts ar likumu, šie vīni vienkārši nav gatavi lietošanai, jo tie atklāj savu spēcīgo potenciālu tikai pēc vairākiem gadiem.
.jpg)
Pieci galvenie ciemati, kas atrodas barolo ražošanas zonā: Barolo, La Morra, Castiglione Falletto, Monforte d’Alba, Serralunga d’Alba.
Pateicoties mikroklimata un teruāru atšķirībām, šo ciematu vīni ir ļoti dažādi. Augsnes sastāvs atšķiras ne tikai ciematos, bet tas var atšķirties pat viena pakalna robežās. Ņemot vērā vīnogu stādu vecumu, vīnogu dārza izvietojumu, vīnogu kvalitāti vīndaris izlemj, kāds būs vīns, tāpēc vienam un tam pašam vīndarim var būt, piemēram, bāzes barolo un barolo cru, kas tiek pagatavots no viena vīnogu dārza labākajām vīnogām. Vienam ļoti slavenam un cienījamam vīndarim ir septiņi atšķirīgi barolo vīni! Viens no šiem vīniem ir bāzes vīns, bet seši ir barolo cru vīni — no dažādiem ciematiem un pavisam atšķirīgiem teruāriem. Paši spēcīgākie un ilggadīgākie vīni nāk no Serralunga un Monforte ciematiem.
Bez vēsturiski slavenām vīna darītavām, kas ir dibinātas 19. gadsimta otrajā pusē, ļoti daudz ir tādu vīndaru-barolo ražotāju, kas ir padarījuši barolo slavenu pēdējo desmitgažu laikā un turpina priecēt pasauli ar lieliskiem vīniem — Giacomo Conterno, Giuseppe Rinaldi, Giuseppe Mascarello, Vietti, Domenico Clerico, Roberto Voerzio, Elio Grasso, Massolino, Paolo Scavino, Aldo Conterno, Elio Altare, Paolo Conterno.
Pjemontieši, protams, lepojas ar šiem vīniem, bet nedzer tos katru dienu. Piesātinātam un sarežģītam vīnam piestāv tikpat neordināri ēdieni, kā arī saruna ar draugiem vai ģimenes svētki. Tāpēc šie vīni vairāk piestāv brīvdienām vai svētku dienām.
Savu nosaukumu Nebbiolo vīnogas saņema no slavenam Pjemontas mīglam
Pjemontieši nebūtu pjemnotieši, ja ražotu tikai barolo un barbaresko vīnus. Šeit sastapsiet lieliskus spumante, kas ir pagatavoti pēc klasiskās metodes, kā arī lieliskus baltvīnus un rozā vīnus, un, protams, jūs gaida ļoti plaša sarkano vīnu izvēle, kur īpaši mīļi pjemontieša sirdij ir barbera un dolčetto vīni. Nav tāda pjemontieša (tai skaitā arī barolo ražotāja), kas nemīl barberu vai dolčetto, jo var teikt, ka šīs vīnogu šķirnes ir atstājušas savu nospiedumu pjemontieša DNS.
Barbaresko — vīns, kas stāv uz pjedestāla līdzās barolo, no kaimiņos esošā ciemata ar tādu pašu nosaukumu, no tām pašām nebbiolo vīnogām, bet ar savām vēsturiskajām tradīcijām. Bez atšķirības teruāros, šis barbaresko tiek izturēts ozolkoka mucās par gadu mazāk (tagad to nosaka likums) un nepretendē pārspēt kaimiņu, bet gan turpina priecēt pasauli ar spilgtām krāsām. Barbaresko vārds ir nešķirams no Gaja ģimenes vīna nama, kas pirmie sāka ražot un tirgot kvalitatīvu vīnu, nodrošinot Barbaresko slavu, un šī ģimene joprojām tiek uzskatīta par svarīgu spēlētāju šajā teritorijā.
Laimīgā kārtā kvalitatīva vīna izgatavošanas problēma šeit ir sen atrisināta un vīndaru, kas ir pelnījuši aplausus par savu vīnu kvalitāti šeit ir pietiekami daudz. To vidū Roagna, Bruno Giacosa, Bruno Rocca, Giuseppe Cortese, Pier Busso, Moccagatta.
