1. Vai jums ir sava personiskā vīna kolekcija un cik tajā vīnu? Ja nav, kāpēc?
  2. Kurš vīns ir visnozīmīgākais/vērtīgākais tieši jums, un kad gatavojaties to atvērt?
  3. Cik bieži jūs iepērkat vīnus un cik daudz?
  4. Pēc kāda principa jūs izvēlaties vīnus savai kolekcijai un kādam mērķim tos atstājat nobriest?
  5. Ko jūs ieteiktu mūsu lasītājiem, kuri vēlas veidot savu kolekciju; ar ko sākt?

Jānis Kaļķis, Latvijas Vīnziņu asociācijas prezidents

 

 

  1. Ir, bet diezin vai to varētu nosaukt par kolekciju. Mājās vienmēr ir ap 50–60 vīniem. Par kolekciju to īsti nevar saukt, jo tai nav konkrēta mērķa vai novirziena, tie vienkārši ir, manuprāt, labi vīni, kas man garšo vai arī ir nonākuši pie manis kāda no manis neatkarīga iemesla dēļ.
  1. Nav tāda, visvērtīgākā. Vismaz no morālā skatpunkta. Jebkuru vīnu, protams, var novērtēt naudas izteiksmē, bet, ja man būtu jāsaka, kurš vīns ir visdārgākais, tad nezinu, jo neatceros visus vīnus, kas ir vīna skapī. Jebkura vīna atvēršanas laiks var pienākt rīt vai pēc 10 gadiem, tam nav nozīmes. Jau sen esmu sapratis vienu lietu – vīnam ir jārada bauda un tas ir paredzēts dzeršanai. Protams, ir vīni, kuri vēl ir par jaunu, lai tos dzertu, bet arī tiem pienāks laiks.
  1. Vīnus es pērku ikdienas lietošanai, un tiem nav nekādas saistības ar vīna skapi. Tie stāv kastē zem galda… J Vīna skapim vīnus pērku vīna ceļojumos vai vienkārši kādreiz, kad iepatīkas kāds vīns. Bet lielāko daļu no vīna skapja veido dāvināti vīni.
  1. Gandrīz visi vīni manā vīna skapī ir no trim ražas gadiem – 1995., 2005. un 2012. Tie ir gadi, kad ir dzimis mans dēls un meitas. Tiem nav kāda noteikta mērķa vai laika, kad tos atvēršu. Laiks rādīs.
  1. Galvenais, ir jāsaprot kādam mērķim tiek veidota kolekcija. Viena lieta ir naudas investīcija, bet pavisam cita, ja tikai savam priekam un baudīšanai. Ja tā ir naudas investīcija, tad jāpēta reitingi, ražas gadi, ražotāji utt., bet, ja tikai savam priekam, tad jāiegādājas vīna skapis, ja vien nav vīna pagraba, jo vīnam ir jānodrošina piemēroti uzglabāšanas apstākļi. Un pēc tam jāpērk vīni, kuri pašam garšo un, galvenais, kuriem ir uzglabāšanas potenciāls. Jebkurā gadījumā, vīnziņa konsultācija par ļaunu nenāks…

Kaspars Vezītis, restorāna “Laivas” vīnzinis

 

 

Atklāšu, ka man ir sava privātā vīna kolekcija, bet es nevēlos ar tās saturu dalīties publiski. Vīni ir paredzēti baudīšanai savas ģimenes, tuvāko draugu, radu lokā. Kā arī ir atsevišķi vīni, kas domāti vīna zinātāju lokam, vīnziņiem u.c.

Galvenā ideja manas kolekcijas pamatā ir nodrošināt vīna glabāšanai ideālus apstākļus. Nepažēlot naudu laba vīna skapja vai vīna istabas, pagraba ierīkošanai. Vīns noteikti pateiks jums paldies, un jūs būsiet patīkami pārsteigti.

Svarīgi atcerēties, ka vīns nemelo, vīna mārketings dažreiz kādu konkrētu vīnu vai ražas gadu mēdz uzcelt debesīs. Apzinieties savu garšu, esiet pārliecināti par sevi, un neviens jūs nespēs izsist no jūsu vīna pārliecības.

Agnese Meiersone, Latvijas vīnziņu čempionāta uzvarētāja

 

  1. Jā, es šobrīd esmu savas vīna kolekcijas veidošanas procesā. Tas laikam būs process visa mūža garumā. Šobrīd varētu būt ap 150–200 pudelēm vīna, ko nav paredzēts atvērt tuvākajā laikā.
  1. Man šķiet, ka man nav vienas īpašas pudeles, kas ir svarīgāka par citām un ko taupu 50 gadu jubilejai. Ir ražotāji un reģioni, kas man ir tuvāki un kam pievēršu vairāk uzmanības. Franz Hirztberger vīniem ir īpaša nozīme manā kolekcijā, konkrēti vienam dārzam – Singerriedel. Šo Riesling ir nācies baudīt 22 gadu vecumā (ne manu 22 gadu vecumā, bet vīna 22 gadu vecumā!), tas neizrādīja ne mazākās saguruma pazīmes. Es pat teiktu, ka atvērts par agru. Vēl tik svaigs un jauneklīgs, bet jau jūtami komplekss un nopietns. Singerriedel esmu daudz atlikusi un cenšos izveidot pieklājīgu vertikālo kolekciju. Tāpat izvēlos Pjemontas sarkanvīnus, Nebbiolo ir viena no manām iecienītākajām sarkanajām vīnogām. Arī šie vīni ir pierādījuši, ka spēj eleganti novecot.
  1. Vīnus iegādājos regulāri un, iespējams, vairāk nekā gribētos atzīt. J No katra ceļojuma tiek atvestas vismaz divas kastes kolekcijas papildināšanai (ja ceļoju ārpus Eiropas). Ja pa Eiropas vīna dārziem, tad apjomi ir lielāki.
  1. Savai kolekcijai izvēlos vīnus TIKAI pēc savas gaumes. Es nesekoju līdzi pasaules kritiķu ieteikumiem vai padomiem, kā arī nemeklēju vīnus ar augstāko punktu skaitu. Lai gan, pētot manas kolekcijas vīnu reitingus, daudzi atrodas ļoti augstu. Izvēlos vīnus, kas man patīk un atbilst manai gaumei, kam, šķiet, ir augsts potenciāls un kas ar gadiem kļūtu tikai skaistāki. Kādiem mērķiem atstāju tos nobriest? Tas ir mans pensijas plāns! Skaistākām vecumdienām. J
  1. Šķiet, svarīgākais ir definēt sev – kādam mērķim šī kolekcija tiek veidota. Ja tas ir nopietns ieguldījums un mērķis nav šos vīnus izdzert, tad var lūgt kāda vīnziņa palīdzību vai meklēt padomu grāmatā par vīna kolekcijas izveidi. Šādi izcilu “vīna pagrabu” var izveidot salīdzinoši ātri. Savukārt, ja vēlme ir veidot kolekciju, par ko nākotnē pašam “priecāties”, tad svarīgi ir nodefinēt – kāds vīna stils un vīnogas man patīk. Vai tas ir Riesling, Chardonnay, Bordeaux Blend, Pinot Noir, Nebbiolo, Syrah. Bet pirms tam vēl labāk ir nodefinēt, vai vispār patīk nobriedis un trešējiem aromātiem bagāts vīns? Lai nesanāk tā, ka 12 gadu jāgaida, lai atvērtu vienu Riesling pudeli, bet tā smaržo pēc petrolejas. Vai Pinot Noir pēc žāvētām sēnēm un meža floras un Champagne ne īsti ar burbuļiem. Var gadīties liela vilšanās.

 

Raimonds Tomsons, restorāna “Vincents” direktors un vīnzinis

 

  1. Varētu teikt, ka nav! Pagaidām dzīvoju pēc principa, ka vīns ir jābauda tagad un ar šīm emocijām jādalās ar sev tuviem cilvēkiem un draugiem. Tie ir īpaši mirkļi un dzīves pavērsieni, ko atcerēsies mūžam! Ir dažas pudeles, kas gaida savu īpašo notikumu!
  2. Ir dažas pudeles, ko dāvinājuši īpaši tuvi cilvēki un kas man nozīmē daudz! Pavisam drīz tiks atvērta viena Riesling Spatlese 1992. gada pudele – īpašam mirklim un vēl jo īpašākam cilvēkam!
  3. Reti. Kā jau minēju, par nopietnu vīna kolekciju vēl neesmu domājis. Tāpēc vīni, kas iepirkti, visbiežāk ir no dažādiem braucieniem un ceļojumiem.
  4. Ja izvēlos pirkt kādu vīnu, tad visbiežāk tas notiek manu vīna ceļojumu laikā, kad ir personisks kontakts ar vīndari un vietu, kur aug vīnogas. Mērķis ir pēc tam ar šiem vīniem, stāstiem un piedzīvojumiem dalīties ar draugiem. Ir, protams vīni, kas tiek taupīti īpašiem datumiem, gadiem un cilvēkiem.
  5. Parūpējieties par pareiziem glabāšanas apstākļiem, kas patīk vīnam (vēss, mitrs, kluss) – tas var būt gan vīna skapis vai speciāla telpa, kas nodrošināta ar šiem apstākļiem. Glabāšanas vieta arī noteiks vīna apjomus, cik pudelēm būs vieta. Nav jēga investēt labā vīnā, ja nav pareizi glabāšanas apstākļi. Jāsaprot, kāds vīns jums pašiem patīk un vai šāds vīns vispār ir piemērots ilglaicīgai glabāšanai, jo, manuprāt, nav jēgas investēt vīnā, kas jums nesniedz baudu. Apziniet, cik lielu naudas summu esat gatavs investēt, un sākumam ar šo informāciju es noteikti ieteiktu vērsties pie profesionāļiem, kuri tad arī ieteiks, kādi vīni ir pateicīgi investīcijām un glabāšanai un kādā veidā tos visērtāk un labāk iegādāties.