Angļiem mūsu servisa līmenis šķiet gluži kā akmens laikmets. Es nekādi nevarēju saprast, ko šajā jomā darām nepareizi un kas nepieciešams, lai mūs patiešām atzītu. Izlēmu noskaidrot, kā to dara Harrods vai Selfridges, iekārtojoties tur darbā.

Pievieno dzelteno!

Harrods tradicionāli vienmēr bijis populārs krievu un aziātiskas izcelsmes klientu vidū, un tajā joprojām, par spīti «zaļo» protestiem, pārdod dabiskās kažokādas. Savukārt Selfridges, kas pagājušajā gadā Parīzē ieguva Best Department Store in the World in the Global Department Store Summit balvu, neraugoties uz savu divsimt gadu ilgo vēsturi, vienmēr ticis uzskatīts par ļoti stilīgu un atpazīstamu zīmolu. Viņu spilgti dzeltenie plastikāta maisiņi vien ir ko vērts! «Just add yellow» jeb «Vienkārši pievieno dzelteno». «Iepirkšanās kā māksla» – arī no turienes; šie vārdi pieder Selfridges īpašniekam Harijam Selfridžam, absolūtas greznības ikonai, kurš mira pilnīgā nabadzībā. Nedaudz padomājot, es nosūtīju savu pieteikumu abām kompānijām uz vīnu pārdošanas konsultanta vietu vīna veikalā. Atbilde pienāca ļoti ātri – mani uzaicināja uz interviju Selfridges. Man par pārsteigumu, to vadīja visa pārtikas departamenta galva, nevis vīna nodaļas menedžeris.  Pēc skata mīlīga 35–37 gadus veca meitenīte, taču es pavisam drīz secināju, ka viņa pat «auļojošu zirgu apstādinās»… Divdesmit minūšu laikā Liza Gartela (Lisa Gartell) paziņoja, ka šī ir labākā intervija un portfolio, ko viņa tikko redzējusi pēdējo piecu gadu laikā no potenciālajiem vīna nodaļas darbiniekiem.

Pēc divām dienām jau biju darbā. Es nekad neesmu strādājusi uniformā un nekad neesmu stāvējusi kājās astoņas stundas dienā. Tāpēc pirmajās dienās darbs man šķita īsta elle. Es pat pavaicāju Lizai, kā viņai izdodas vadīt visu departamentu ar tā daudzajām nodaļām kurpēs ar augstiem papēžiem. Uz ko saņēmu atbildi, ka pirmos trīs mēnešus arī viņai nav klājies tik saldi, bet pēc tam viņa vairs nav jutusi sāpes un viss nostājies savā vietā. Pēc tā es sapratu, no kurienes viņai tāds krampis pārdošanā un rūdījums.

Papusdienošu pēc svētkiem

 Un vēl viens menedžēšanas stila piemērs Selfridges – vīna iepircēja Dona Deivisa (Dawn Davies). Personība, bez pārspīlējuma, vēsturiska. Viņa piecus gadus īstenoja kampaņu pret Government’s National Measurement Office, un viņa drīkst Selfridges vīna bārā, kam dots nosaukums The Wonder Room, saliet vīnu mazās porcijās, kas netika atļauts līdz tam. Dona – viena no trim talantīgām meitenēm vīnzinēm (citas divas – Nobuko Okamura (Nobuko Okamura) un Helēna Hilla (Helena Hell), kuras veidojušas karjeru Londonā.

Var teikt, ka izturēju savas ugunskristības ar Donu, kad sasitu pudeli aromatizētas vodkas Thunder Toffee. Tas notika klientu maksimālā pieplūduma brīdī. Vajadzēja operatīvi slēgt pieeju

apmeklētājiem un likvidēt slapjumu. Starp citu, noskaidrojās, ka vislabāk to darīt ar kartona kārbu loksnēm – tās iesūc šķidrumu daudz ātrāk nekā jebkuras lupatas vai salvetes. Dona visu glābšanas operāciju veica 30 sekundēs, pagūstot izklāt loksnes no kārbām un piezvanīt servisa dienestam. Bet sagādnieka pozīcija nebūt nav ierindas darbs, un daudzi nenolaižas līdz uzkopšanas darbiem – viņu pienākums ir sēdēt kabinetos un augstprātīgā tonī sarunāties ar piegādātājiem. Turklāt tieši sagādnieks atbild par precēm. Preces var nepārdot vai, gluži otrādi, krājumi beigsies ātrāk, nekā cerēts, un vairāk nav kur ņemt. Tāpēc svētku dienās vai maksimālās pārdošanās, piemēram, Selfridges sagādnieks strādās plecu pie pleca ar parastu pārdevēju. Komunicēs ar pircēju, stieps milzīgus ratiņus ar precēm no vīna pagraba, faktiski strādājot par krāvēju, lai tikai ātrāk piekrautu plauktus, pusdienos desmit minūtes, nāks uz darbu agri no rīta un aizies vēlu vakarā. Reiz pamanīju, ka Dona visas dienas laikā tā arī nav devusies papusdienot, uz ko viņa, acis nemirkšķinot, atteica: «Paēdīšu pēc svētkiem.» Lai gan, protams, arī piegādātāji ļoti daudz dara iemīļotu klientu, tādu kā Selfridges, labā. Īpaši viņiem izlaiž limitētas sērijas. Kvotu sistēmu starp labākajiem vīna ražotājiem vēl neviens nav atcēlis, un tāda joprojām eksistē. Un Selfridges nosmeļ krējumu! Iztēlojieties, kāda laime nopirkt un tūlīt izdzert vīnu! Piemēram, 2005. gada supertoskānieti San Leonardo vai izsmalcināto Castello di Ama 2006. gada Chianti Classico. Skaidrs, ka parastos alkoholiskos dzērienus, ko ražo milzīgos daudzumos, Selfridges nekad neredzēsiet, bet unikālas lietiņas, tādas kā liķieris, kas pirms divsimt gadiem gatavots karalim, gan iespējams ieraudzīt plauktā. Un cenas te nekož! Iespējams atrast Jaunās pasaules vīnu par  astoņām mārciņām, gan arī ekskluzīvus eksemplārus, piemēram, sešlitrīgu 2002. gada Methuselah Cristal par 9000 mārciņām, ultramodernu koferīti ar trim Chateau Margaux 1983. gada šampaniešiem Ace of Spades, īpašu portvīnu kolekcijas u.c.