Visu rakstu pilnībā varat izlasīt žurnāla Noble Wine jaunajā numurā, kuru varat saņemt veikalā Noble Wine! Sekojiet līdzi arī citiem rakstu ieskatiem FB vai mūsu vietnē!

Nedaudz vēstures

 

Pirms sāksim “pārot vīnu un sieru”, vēlos nedaudz pieskarties siera vēsturei. Izrādās, ka par siera, tāpat kā maizes un vīna, dzimteni tiek uzskatīti Tuvie Austrumi, lai gan precīzi norādījumi uz kādu konkrētu vietu nav atrasti. Vēsture pauž, ka klejotāju ciltis, dodoties savos pārgājienos un līdzi ņemot govs, kazu vai aitu pienu, to lēja nelielos maisiņos, kas tika izgatavoti no jēra un/vai kazlēna, vai telēna kuņģa, kur tas gremošanas enzīmu un karstās saules ietekmē pēc kāda laika sarecējis. Siera gatavošanā nozīmīga loma bijusi Senajai Grieķijai. No turienes siera gatavošanas prasme ceļoja tālāk uz rietumiem, uz Romu. Romieši pilnveidoja šo mākslu, pievienojot dažādas papildvielas un tādējādi radot dažādas siera šķirnes. Recekļa iegūšanai romieši iemācījās iegūt recināšanas fermentu ne tikai no kazlēnu un jēru kuņģiem, bet arī ūdenī mērcējot dažādus augus, ziedus un vīģeskoka mizas. Lai kur devās romieši, līdzi viņi ņēma sieru, un no viņiem arī ziemeļu tautas ātri apguva un ieviesa siera ražošanu. Noskaidrot – kur un kas pirmoreiz izdomāja “sapārot” vīnu un sieru, ir neiespējami, un, domāju, ka tas pat nav nepieciešams, jo šķiet diezgan loģiski, ka tik populārais dzēriens – vīns – iet roku rokā ar sieru jau kopš sen seniem laikiem. Un ne velti – tieši siers ir viens no tiem ēdieniem, kas spēj būt tik daudzveidīgs, lai derētu pie jebkura vīna. Atliek vien atrast īsto pāri, jo ne katrs vīns ideāli sader ar katru sieru. Tā, piemēram, ir pierādījies, ka ļoti daudz sieru labāk sader ar baltvīnu, nevis ar sarkano.

Kas tad īsti ir siers

Neiedziļināsimies siera gatavošanas tehnoloģijā, bet paraudzīsimies uz sieru kā dzīvu organismu un lielisku sabiedroto vīnam. Vispirms – siers ir tik unikāls un tik saderīgs ar vīnu, jo, tieši tāpat kā vīns, siers ir dzīvs. Jā, lai cik neparasti tas izklausītos – siers ir dzīvs. Tas, tieši tāpat kā vīns, nobriest un mainās, kļūst asāks, aromātiskāks, reizēm “nomirst”. Tas aug un veidojas, līdz iegūst sev raksturīgās (atkarībā no siera veida) īpašības un individualitāti. Lielākai daļai sieru (tieši tāpat kā vīnam) svarīga ir izcelsmes vieta, bet kvalitāte ir ļoti atkarīga no tā ražotāja. Arī siers tiek apzīmēts un kontrolēts ar izcelsmes vietu (DOP). Nudien, sieru un to veidu ir ļoti daudz!  Tomēr galvenokārt sierus iedala pēc konsistences.

Raksturu saderība, pārojot sieru un vīnu

Kā jau minēju, siera veidu un stilu ir ļoti daudz, un ne katram vīnam der katrs siers.

Svaigie sieri, kā Mozarella vai Rikotta, nekādā ziņā nesaderēs ar sarkanvīniem, kas ir bagāti tanīniem, jo šis savienojums mutē radīs nepatīkami metālisku garšu. Pie svaigajiem sieriem vislabāk derēs atsvaidzinoši un tā saucamie kraukšķīgie baltvīni, tādi kā Sauvignon Blanc, Pinot Grigio vai Fiano di Avelino. Tomēr, ja esat sarkanvīna cienītājs, tad noteikti labāk izvēlēties vieglu sarkanvīnu bez izteiktiem tanīniem, piemēram, Beaujolais jeb Gamay vai Pinot Noir.

Noble Wine iesaka: Di Prisco FIano Irpina “Rotole”, jo kas gan labāk saderēs ar itāļu sieriem kā itāļu vīns!? Ja esat sarkanvīna cienītājs, noteikti pamēģiniet pie šiem sieriem Domaine Terres Dorees Beaujolais Fleurie, kas gatavots no Gamay vīnogām un brīnišķīgi atklās maigā siera slēptākās nianses.