Condrieu “Les Terrasses de l`Empire” 2018

Sagādāt izcilus vīnus no vadošajiem vīndariem bieži vien nenākas tik viegli – gluži vienkārši tāpēc, ka ražošanas apjomi ir ļoti nelieli un šie vīni iekļauti jebkura izplatītāja iekārotāko iepirkumu sarakstos. Domaine Georges Vernay nav nekāds izņēmums. Žorža Vernē (Georges Vernay) vadībā šī vīndarītava darījusi ļoti daudz, lai apelācijas Condrieu vārds neiegrimtu aizmirstībā, īpaši 60. gados, kad tās teritorija bija nieka 8 hektārus liela – tik daudz, ka šodien runāt par Kondrjē un nepieminēt Domaine Georges Vernay būtu tikpat, kā doties ceļojumā uz Jeruzalemi un neapmeklēt Svētā kapa baznīcu. Citiem vārdiem ‒ nepiedodama kļūda. Mūsdienās Žorža meitas Kristīnes un viņas vīra Pola Anselāma (Paul Ansellem) vadītajai vīndarītavai pieder 8 ha vīnadārzu Kondrjē (viņi ir vieni no trim lielākajiem īpašniekiem šajā apelācijā), 2,5 ha Côte-Rôtie un 1,5 ha ‒ Saint-Joseph apelācijā. No vīnadārziem, kas atrodas apelācijas Condrieu robežās, pašā šī apgabala viducī, uz dienvidu un dienvidaustrumu virzienā vērstām stāvām nogāzēm, tiek gatavoti trīs vīni; visi trīs ir pats tīrākais un vienlaikus atturīgākais Viognier vīnogu būtības iemiesojums.

Viognier ir baltā vīnogu šķirne, kas pazīstama ar ļoti aromātisku un kompleksu vīnu ražošanu ar izteiktu balto ziedu un kumelīšu aromātiemi un tropisko augļu niansēm un greipfrūtu mizas rūgtumu. Biezās mizu Viognier vīnogām ir dabiski zems skābums, taču piemēram, kas novecojuši ozolā, ir liels novecošanās potenciāls.

Condrieu tiek dēvēta par vīnogas Viognier dzimteni, kas arī ir vienīgā pieļaujamā vīnoga vīnu ražošanā šajā reģionā. Apelācijas vīni ir ar bagātu buķeti, kas sastāv no aprikozēm, vijolītēm, bumbieriem un persikiem. Lai gan vīniem ir zems skābums, augstā mineralitāte dod tiem svaigu garšu. Condrieu vīnus ieteicams baudīt jaunībā, bet labākos iespējams noturēt līdz pat 10 gadiem.

Côtes du Rhône vīna dārzi atrodas Ronas upes krastos. Augsne un ģeogrāfiskie apstākļi reģiona ziemeļu un dienvidu daļā ir ļoti neviendabīgi, tāpēc ieleja ir sadalīta divās daļās - Ziemeļrona un Dienvidrona. Vīnogulājus Ronas ziemeļdaļā galvenokārt audzē tā sauktajās “terasēs” - stāvās granīta un šīfera nogāzēs. Vīndari bieži nav ļoti iecienījuši skarbo mistrāla vēju, jo tā ir zemā temperatūra. Neparastā klimata dēļ vīnogulāji ražo nelielu ražu, bet tajā pašā laikā nodrošina intensīvu aromātu, kas Ziemeļronas vīniem ir devis pasaules slavu. Syrah ir galvenokārt sarkanajiem vīniem izmantotā vīnoga - tā ražo dziļus vīnus ar piparu nokrāsām, kas piemēroti ilgstošai novecošanai. Viognier ir balto vīnu karaliene, bet arī Marsanne un Rousanne vienmēr atrodas blakus. Daži nosaukumi ļauj sarkanajiem vīniem pievienot baltas vīnogas, lai izlīdzinātu Syrah raupjumu un bagātinātu vīnus ar ziedu aromātiem. Ronas dienvidu ainavas ļoti atšķiras no ziemeļu daļas - vīna dārzi atrodas gar upi zemos kalnos un līdzenumos, un laika apstākļi ir daudz draudzīgāki. Vīnogas nogatavojas karstajā vasaras saulē un iegūst augstu cukura līmeni, kā rezultātā iegūst bagātīgus un pilnus vīnus. Galvenā izmantotā vīnoga ir Grenache, taču reģionā ir atļautas 12 citas šķirnes - interesanti, ka daži vīni pat apvieno visas.